Kad no 1949. līdz 1951. gadam Vācijā likvidēja deportēto personu nometnes, ļoti daudzi sportisti izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu, Austrāliju un citām zemēm.
Arī Vācijā saglabājās aktīva sporta dzīve, kur to organizēja Vācijas latviešu sporta pārvalde. Labi darbu ar jauniešiem veica Minsteres latviešu ģimnāzijā. Tolaik spēlēja arī basketbolu. Komandās kopā sanāca dažādu tautu pārstāvji. Mūsu komanda “Viesturs” iesaistījās “Basketball Club Degrloch”, 1950. gadā izcīnot Rietumvācijas meistaru nosaukumu. Vēlāk spēlētāji izbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Stafeti pārņem dēli
Lielākie panākumi saistīti ar hokeju. 1949. gadā izklīda slavenā komanda “Letten Manshaft”. Rūdolfs Veide un Ēriks Koņeskis “Preuflen Krefeld” sastāvā kļuva par Vācijas meistariem. 1954. gadā Rūdolfs Veide Vācijas izlases sastāvā piedalījās pasaules meistarsacīkstēs Zviedrijā, Stokholmā, un 1955. gadā Vācijā. 1973. gadā pasaules meistarsacīkstēs Maskavā spēlēja viņa dēls Ēriks Veide.
Jāņa Stendzenieka audzēknis Valdis Jasis 1957. gadā Rietumvācijas apgabala meistarsacīkstēs 37 gadu vecumā izcīnīja otro vietu. Vēlāk viņš trenēja Vācijas sieviešu izlasi.
Bija arī citi panākumi — vieglatlēts Helmūts Mastiņš 1952. gadā lēca 1,96 metrus augstlēkšanā un bija labs daudzcīņnieks. Peldētāja Mariona Aizpore 1979. gadā bija labākā Rietumvācijā ar rekordiem 100 metros (56,89) un 200 metros (2:03,30), abi brīvajā stilā. Viņa gatavojās olimpiskajām spēlēm Maskavā, bet komanda turp neaizbrauca. Taču Seulā sportiste startēja un bija septītā 100 m peldējumā.
Iegūst Zviedrijas
meistaru nosaukumu
Zviedrijā ļoti daudzi latvieši nokļuva ar tā sauktajām Gotlandes laivām laikā no 1943. līdz 1945. gadam. Mūsu basketbolisti un volejbolisti bija tie, kuri rādīja šīs sporta spēles vietējiem iedzīvotājiem. Arī lielākie panākumi Zviedrijā viņiem bija šajos sportaveidos. Latviešu sieviešu komanda “Daina” 1956. gadā izcīnīja Zviedrijas meistaru nosaukumu. Vīru komanda “SK Rīga” kļuva par Zviedrijas meistariem 1958. gadā. Eiropas kausa izcīņas spēlēm pieteicās divas latviešu komandas — “Rīgas ASK” un Zviedrijas “SK Rīga”. Par to plaši rakstīja Rietumu presē. ASK izcīnīja kausu, bet “SK Rīga” izstājās, jo neaizbrauca uz spēli Ungārijā.
(No grāmatas “Trimdas latviešu sporta vēsture 1945.—1995.”)
Soļotājs Voldemārs Skujiņš vēlāk startēja ar vārdu Bils Grandijs un atkārtoja pasaules rekordu vienas jūdzes (1609,347 m) distancē. Mēģinājums labot pasaules rekordu divu stundu soļojumā beidzās neveiksmīgi. Ļoti sekmīgi Skujiņš — Gandijs dažādās distancēs cīnījās ar slaveno zviedru soļotāju pasaules rekordistu Jonu Mikaelsonu.
Daudzus gadus sekmīgi startēja lodes grūdējs un diska metējs Nolds Millers. Sprinteris Dāns Orbe pārstāvēja Zviedriju laikā no 1979. līdz 1984. gadam. Līdz olimpiskajam normatīvam 100 metros pietrūka 0,2 sekunžu. Tautieši iesaistījās arī Zviedrijā populāros sportaveidos ātrslidošanā, golfā, vingrošanā un peldēšanā. Ar laiku latviešu sporta dzīve zaudēja savu plašumu. Notika integrācijas process, daudzi sportisti arī aizbrauca uz citām valstīm.
Nenovalda asaras
Ar Angliju saistāms galvenokārt Jānis Stendzenieks. 1947. gadā viņš ieradās Anglijā no deportēto personu nometnes Vācijā. Pilnvērtīgi stadioni vieglatlētikai bija tikai lielās pilsētās. Anglijā no vieglatlētikas pamatā bija attīstīti tikai skriešanas veidi. Jānis Stendzenieks teicis: “Te viss notiek kā pie mums Gostiņos — uzvelkam strīpas laukumā un sportojam vaļā.” Stendzenieka mērķis bija piedalīties olimpiskajās spēlēs Londonā 1948. gadā. Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā joprojām bija arī Latvijas vārds ar tās pārstāvi Jāni Dikmani. Jānis Stendzenieks bija tikai deportētā persona un startēt nedrīkstēja. Kad šķēpmešanas čempionam Tapio Rautavaram kaklā kāra medaļu par rezultātu, kas tuvāks par 70 metriem, Stendzenieks tribīnēs raudāja. Viņš neilgi pirms tam šķēpu bija metis 71,31 metru tālu. Par biļeti uz olimpiādi Jānis Stendzenieks bija samaksājis visu mēneša algu.
Soļotājs Kārlis Āboliņš 1970. gadā Francijā izcīnīja uzvaru, divās stundās veicot 205,160 kilometru. Nedēļas treniņos viņš veica 120 jūdzes (viena jūdze — 1609,347 metru). 1991. gadā Kārlis Āboliņš piedalījās soļojumā Rīga—Sigulda—Cēsis un izcīnīja pirmo vietu. Atzīmējami senioru Jāņa Geca un Otto Feldmaņa ilggadējie rezultāti diska mešanā un lodes grūšanā.
Anglijā mazāk
Anglijā populārajā “Best Alla — ronder” sistēmā par Anglijas meistaru kļuva Alfons Freimanis (1958. — 1959. g.). Šajā sistēmā ietilpst 44 dažādi svaru celšanas paņēmieni, kuros gada laikā atsevišķos posmos.
Basketbolā Londonas latviešu biedrības komanda 1948. gadā Londsonas internacionālo vienību konkurencē izcīnīja otro vietu. Otrie bijām arī Anglijas kausa izcīņā, zaudējot ASV studentu izlasei. Komandā spēlēja M. Kazāks, E. Skujiņš, J. Sproģis, J. Dukuts, J. Skujiņš, A. Mazītis, I. Bedeicis, R. Kadiķis un J. Namnieks.
Tautieši iesaistījās arī citos sportaveidos, taču skaitliski Anglijā viņu nebija tik daudz kā Austrālijā vai Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz ar to mazāk arī izcilu sportistu.
