Visām Latvijas pašvaldībām līdz šī gada 1. jūlijam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai jānosūta lēmums, kā ik pilsēta un pagasts redz savu apvienošanās modeli lielākā novadā.
Visām Latvijas pašvaldībām līdz šī gada 1. jūlijam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai jānosūta lēmums, kā ik pilsēta un pagasts redz savu apvienošanās modeli lielākā novadā.
Pamats jau ir
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par novadu veidošanas projektu teikts: “Novadu veidošanas nepieciešamību nosaka pretruna starp pārvaldes veco formu (teritoriālo iedalījumu) un jauno saturu (pašvaldību kompetenci). Pagastu un pilsētu pašvaldību apvienošanās novados ir vispārnacionāls valsts ilgspējīgas attīstības jautājums.”
Rūpīgi izanalizējot visus izstrādātos administratīvā iedalījuma projektus, apkopojot rajonu izpētes rezultātus, 2001. gadā sagatavoja 102 novadu projektu. Tajā pašā laikā Latvijā notikusi reāla pašvaldību apvienošanās. To izdarījušas 45 pašvaldības, izveidojot 15 novadu. Tajā skaitā arī Aizkraukles novads. Tomēr ar sasniegto vien nepietiek, tāpēc aktualizēts sagatavotais projekts, kas ir kā priekšlikums jaunam Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Tas var būt pamats novada veidošanas turpināšanai un pabeigšanai.
Tāpēc visām Latvijas pašvaldībām līdz 1. jūlijam jānolemj par sava pagasta iekļaušanu kādā novadā.
Izpēte sākta
Izstrādāti četri kritēriji, kurus iesaka ņemt vērā, plānojot novadu. Tajā jābūt vismaz vienai vidusskolai, minimālais iedzīvotāju skaits noteikts pieci tūkstoši, vismaz diviem tūkstošiem jādzīvo novada administratīvajā centrā. Tam jābūt labi attīstītam ar pilsētai līdzīgu infrastruktūru. Jābūt ceļu tīklam, kas virzīts uz novada plānoto centru un attālumam līdz tam ne lielākam par 30 kilometriem.
Aizkraukles rajona pilsētās un pagastos jau labu laiku diskutē par novadu veidošanu. Šajā ziņā ir arī dažas iestrādes. Kokneses pašvaldība izpētei saņēmusi valsts finansējumu, domājot par apvienošanos ar Bebriem un Iršiem. Kurmene un Valle iesaistījušās izpētes projektā iespējamajā Vecumnieku novadā.
Visi grib Aizkraukli
Šī gada sākumā Aizkraukles novada dome sāka sarunas ar sešām pašvaldībām — Sēreni, Seci, Staburagu, Sunāksti, Daudzesi un Jaunjelgavu — par tā paplašināšanu. Redzot, ka novadā dzīve rit samērā labi, pašvaldība ņem kredītus un realizē vērienīgus projektus. Vēlmi iekļauties Aizkraukles novadā izteikušas vēl citas pašvaldības, piemēram, Klintaine un Mazzalve. Izskanējusi pat doma veidot novadu pašreizējā rajona robežās.
Neuzņemas izlemt visu vietā
Pagastu un pilsētu vadītājiem jānorāda arī pasākumi, kuru realizēšanai vajadzīgs valsts atbalsts. Domāju, katra pašvaldība šajā sarakstā, kurš varētu būt ļoti garš, jo vajadzību ir simtiem, pirmo ierakstīs ceļu sakārtošanu. Daudzviet tie nav izbraucami, un tieši tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē izvēli.
Kurmenes pagasta padomes priekšsēdētāja Zita Smiļģe saka: “Ja man būtu jāizvēlas jau šodien, atbildētu, ka kopā ar Valles pagastu iekļautos Vecumnieku novadā. Līdz turienei vismaz var ērti un ātri nokļūt, satiksme ciešama. Kāds no deputātiem ierosināja pieteikties Aizkraukles novadā, taču pārējie šo ideju tūlīt noliedza. Uz Aizkraukli ceļš ir briesmīgs. Esam par novadu veidošanu daudz sprieduši. Taču negribam būt tie septiņi gudrie, kuri izlems visu pagasta iedzīvotāju vietā. Vecumnieku pagasts no valdības saņēmis naudu izpētei. Šajā projektā esam iekļauti arī mēs. Izpētes laikā būs iedzīvotāju sapulce, lai visi varētu izteikt savu viedokli. Kad izpēte būs pabeigta, dosim ministrijai atbildi.”
Aiviekstei izvēle maza
Katrai pilsētai un pagastam ir trīs iespējas — piekrist jau izstrādātajam 102 novadu projektam, piedāvāt citu variantu vai pierādīt, ka pašvaldība viena pati spēj pildīt visas funkcijas viena.
Aiviekstes pagasta vecākā Vizma Mūrniece atzīst: “Sarunā ar deputātiem izskanēja doma apvienoties ar Krustpils pagastu, taču loģiskāk būtu apvienoties ar Pļaviņām, kā to paredz 102 novadu projekts. Pirms pāris gadiem pagastā veicām iedzīvotāju aptauju. Lielākā daļa bija pret apvienošanos, taču bija arī tādi, kuri piekrita apvienoties ar Pļaviņām. Būtiskas pārmaiņas pagasta dzīvē tas neieviesīs, tomēr varētu pieaugt komunālo pakalpojumu cenas. Domāju, ka cietīs arī maznodrošinātie, jo novads mūsu cilvēkiem palīdzēt tik daudz vairs nevarēs, kā to šobrīd var pagasts.”
Nomale vienmēr paliek nomale
Veicot 102 novadu veidošanas izpēti Latvijā, projekta autori secinājuši, ka cilvēkiem lietas patīk kārtot uz vietas un viņi ir pārliecināti — liela pašvaldība nevar nodrošināt saikni ar iedzīvotāju. Ja pagastā vairs nebūs vietējās pašvaldības, cilvēku uztverē nebūs arī paša pagasta. Pārmaiņas vienmēr kalpojušas tikai varasvīru ērtībai, nevis sabiedrības interesēm, tāpēc cilvēki šai reformai pretojas. Daudzi uzsver, ka nomale jebkurā novadā paliks nomale.
Tam piekrīt Vietalvas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Caune: “Pagasta padomē esam daudz runājuši par apvienošanos. 102 novadu projektā esam kopā ar Pļaviņām, taču par šo variantu domas atšķiras. Skatoties jebkurā virzienā, esam aptuveni 20 kilometru no visiem apkārtējiem lielākajiem centriem — Kokneses, Pļaviņām, Jēkabpils vai Ērgļiem. Mēs jebkurā gadījumā paliksim maliņā. Ja palūkojamies no otras puses, kā mums pašiem Vietalvā trūkst? Ir laba skola, top internāts, nodrošinām komunālos un medicīnas pakalpojumus, darbojas pāris stabilu uzņēmumu, augstā līmenī ir sports.”
Apvienošanās ietaupīs naudu
Pašvaldību lietu ministrijas speciālisti uzskata, ka, veidojot novadus, ievērojami palielinās pašvaldību budžeta līdzekļu koncentrācija, būtiski samazinās savstarpējo norēķinu apjoms, kā arī valstī kopumā vismaz par 4 miljoniem latu saruks pašvaldību izdevumi varas un pārvaldes institūcijām. Šo naudu pašvaldības varēs izmantot citiem mērķiem.
Likums paredz apvienošanos pēc pašvaldību iniciatīvas līdz 2003. gada 31. decembrim. Lai daudzās apvienošanās neatliktu uz beigām (no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim), nepieciešams veicināt pašvaldību ieinteresētību apvienoties.
***
Fakts.
Latvijas dienvidu kaimiņiene — Lietuva veikusi administratīvi teritoriālo reformu. Tur izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar 60 vietējām pašvaldībām. Vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā — 57 tūkstoši.
Igaunijā ir 254 pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā — 5,7 tūkstoši. Pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu mazāk par 1000 ir tikai 9,4% (Latvijā — 33%). Igauņi plāno veikt teritoriālo reformu un pašvaldību skaitu samazināt aptuveni par 150.
***
102 novadu projekts Aizkraukles rajonā
Aizkraukles novads: Aizkraukles un Jaunjelgavas pilsēta, Aizkraukles, Daudzeses, Seces, Sērenes, Staburaga pagasts.
* Teritorijas platība: 678,2 km2.
* Iedzīvotāju skaits: 16 558.
* Ieteicamais administratīvais centrs: Aizkraukle.
* Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Daudzeva, Jaunjelgava, Sece, Vīgante.
Aizkraukles novads aptver teritorijas galvenokārt Daugavas kreisajā krastā. Tur ir samērā nelielas pašvaldības un, izņemot Jaunjelgavu, nav attīstības centra. Jaunjelgava nav izvēlēta par patstāvīgu centru, jo tajā iekļaujamās teritorijas neatbilstu izvēlētajiem kritērijiem.
Kokneses novads: Bebru, Iršu, Kokneses pagasts.
* Teritorijas platība: 364,1 km2.
* Iedzīvotāju skaits: 6514.
* Ieteicamais administratīvais centrs: Koknese.
* Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Irši, Vecbebri.
Kokneses novada struktūru un centru ietekmē tā novietojums pie Daugavas un alternatīvu centru trūkums ziemeļu virzienā.
Neretas novads: Neretas, Pilskalnes, Zalves un Mazzalves pagasts.
* Teritorijas platība: 642 km2.
* Iedzīvotāju skaits: 5046.
* Ieteicamais administratīvais centrs: Nereta.
* Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ērberģe, Pilskalne, Zalve.
Novadu raksturo pierobežas novietojums, teritorija izstiepta ziemeļrietumu—dienvidrietumu virzienā. Administratīvā centra novietojums dienvidaustrumu daļā nav labvēlīgs, taču teritorijai trūkst alternatīvu centru.
Pļaviņu novads: Pļaviņu pilsēta, Aiviekstes, Kalsnavas, Klintaines, Vietalvas pagasts.
* Teritorijas platība: 525,5 km2.
* Iedzīvotāju skaits: 9206.
* Ieteicamais administratīvais centrs: Pļaviņas.
* Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jaunkalsnava, Aiviekste, Stukmaņi, Noras, Vietalva.
Pļaviņu novadā iekļautas teritorijas Daugavas un Aiviekstes kreisajā krastā. Centra novietojumu un novada telpisko struktūru nosaka tā izvietojums pie Daugavas. Novada teritorija paplašināta salīdzinājumā ar rajona izpētes projektā piedāvāto — iekļauts Kalsnavas pagasts.
Skrīveru novads: Skrīveru, Jumpravas, Krapes pagasts.
* Teritorijas platība: 266,9 km2.
* Iedzīvotāju skaits: 7165.
* Ieteicamais administratīvais centrs: Skrīveri.
* Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jumprava, Veckrape.
Skrīveri ir nozīmīgākais centrs novada teritorijā. Kā otru attīstības centru var uzlūkot Jumpravu.
Vecumnieku novads: Vecumnieku, Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles pagasts.
* Teritorijas platība: 845,5 km2.
* Iedzīvotāju skaits: 10 262.
* Ieteicamais administratīvais centrs: Vecumnieki.
* Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Skaistkalne, Misa, Bārbele, Valle, Kurmene, Taurkalne, Vecstelpe.
Vecumnieku novada veidošanā būtiska nozīme ir esošajam autoceļu tīklam. Vecumnieki ir nozīmīgākā apdzīvotā vieta novada teritorijā, kas var būt kā attīstības un teritorijas apkalpes centrs. Kaut gan administratīvais centrs ir novada ziemeļrietumu daļā, ceļu tīkla īpatnības to padara par sasniedzamāko vietu teritorijā. Perspektīvā aplūkojama iespēja Valles pagasta Taurkalni pievienot Aizkraukles novadam.
Viesītes novads: Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju, Saukas un Sunākstes pagasts.
* Teritorijas platība: 596,9 km2.
* Iedzīvotāju skaits: 4883.
* Ieteicamais administratīvais centrs: Viesīte.
* Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sauka, Lone, Sunākste.
Viesīte ir vienīgais nozīmīgais attīstības centrs novada teritorijā, tās novietojums ir labvēlīgs, bet transporta infrastruktūra — relatīvi vāja.
