Februārī konstatēts trihinelozes uzliesmojums Daugavpilī, tādēļ patērētājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, iegādājoties lietošanai uzturā medījuma gaļu. Ja patērētājiem rodas aizdomas, ka mežacūkas gaļa nav laboratoriski pārbaudīta uz trihinellu klātbūtni, var vērsties Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā un gaļu pārbaudīt.
Trihineloze ir parazitāra infekcijas slimība, ar ko iespējams inficēties, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu vai svaigu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar Trichinella dzimtas parazītiska tārpa kāpuriem. Šī infekcija sastopama visā pasaulē, bet saslimstība ir augstāka tajos apgabalos, kur iedzīvotāji tradicionāli lieto uzturā termiski nepilnīgi apstrādātus cūkas gaļas izstrādājumus, kā desas, šķiņķi, arī šašliku. Ar trihinelozi slims cilvēks nav bīstams apkārtējiem, jo ar trihinelozi inficēties iespējams, tikai apēdot svaigu vai nepietiekami termiski apstrādātu inficētu gaļu. Pēdējo piecu gadu laikā trihinelozes izplatība mežacūku vidū ir palielinājusies, tādēļ patērētājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, lietojot uzturā medījuma gaļu.
Jāievēro daži viegli izpildāmi nosacījumi
Kā var inficēties ar trihinelozi? Inficēties var ikviens, kurš lieto uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar trihinellām. Gan savvaļas, gan mājas dzīvnieki — cūkas, kaķi, suņi, žurkas, zirgi, mežacūkas, lāči, lūši, vilki, lapsas u. c. — var būt inficēti ar trihinelozi, vesels dzīvnieks inficējas, apēdot cita dzīvnieka gaļu, kurš inficēts ar trihinelozi. Ap trihinellu kāpuriem dzīvnieku muskuļos veidojas saistaudu kapsulas — cistas.
Lai izvairītos no saslimšanas ar trihinelozi, jāievēro daži vienkārši un viegli izpildāmi nosacījumi. Ja tomēr kāda iemesla dēļ šie nosacījumi nav izpildīti, tad jāatceras, ka saslimšanas klīniskā gaita ir ļoti atšķirīga — no bezsimptomu formas līdz pat ļoti smagai gaitai ar letālu iznākumu. Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā parasti ir pirmie trihinelozes simptomi, kuriem vēlāk pievienojas slimībai raksturīgākie simptomi — drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas pietūkums, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, sāpes elpojot, ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos, kā arī stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās. Smagos slimības gadījumos iespējami kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi. Vieglos saslimšanas gadījumos reti kad iespējams noteikt īsto iemeslu, un trihineloze tiek diagnosticēta kā gripa vai kāda cita vīrusu slimība.
Ārstēšana jāsāk pēc iespējas agrāk
Ja tiek apēsta gaļa vai gaļas izstrādājums, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus, tie kuņģa sulas ietekmē atbrīvojas no saistaudu kapsulas, nonāk tievajās zarnās un pēc 1 — 2 dienām no tiem izveidojas pieauguši tārpi. Pēc apaugļošanas mātītes dēj olas, no tām attīstās jauni kāpuri, kas cauri zarnu sieniņai nokļūst asinsritē, ar asinsplūsmu tiek iznēsāti pa visu organismu un lokalizējas skeleta muskulatūrā.
Trihinelozi ārstē ar speciāli tam paredzētiem drošiem un efektīviem medikamentiem. Lai ārstēšana būtu efektīvāka, tā jāsāk pēc iespējas agrāk un par nepieciešamību sākt ārstēšanu ar medikamentiem var lemt tikai ārsts, ņemot vērā slimības simptomus, laboratoriskos izmeklējumus un informāciju, kas iegūta, iztaujājot pacientu.
Parasti slimnieki, kuriem slimība skārusi tikai kuņģa — zarnu traktu un muskulatūru, pilnībā izveseļojas pēc 5 — 6 nedēļām. Dažiem slimniekiem pēc pārslimotas trihinelozes iespējami tādi simptomi kā paaugstināta nogurdināmība un muskuļu sāpes vēl ilgi pēc slimības akūtās fāzes beigām. Ja slimībai bijusi smaga gaita ar nervu, sirds — asinsvadu sistēmas un nieru bojājumiem, pēc pārslimošanas iespējami šo orgānu sistēmu darbības traucējumi.
