Aizkraukles novada uzņēmēju tradicionālā ikmēneša trešdienas tikšanās šoreiz bija noorganizēta Aizkraukles biznesa inkubatorā. Uzņēmēji iepazina jaunos uzņēmumus un apmeklēja inkubatorā reģistrēto SIA “WPC Green deck” ražotni. Tajā no koka skaidām un plastmasas granulām top dēļi.
Darbosies vēl 10 mēnešu
“Kopš Aizkraukles biznesa inkubatora izveidošanas 2009. gadā esam atbalstījuši 50 projektu,” informē Aizkraukles biznesa inkubatora vadītājs Matīss Krēsliņš. “Aizkraukles biznesa inkubators līdz šim strādājis ar dažādām SIA, un inkubatorā reģistrēto uzņēmumu skaits un nosaukumi mainās — notiek rotācija. Aizkraukles biznesa inkubatora darbībai pieciem gadiem — līdz 2014. gada augustam — ar Eiropas atbalstu tika ieplānoti 1,67 miljoni latu, un vēl ir palikuši 0,7 miljoni. Šīs summas pietiks, lai atbalstītu tos projektus, kurus mums vēl iesniegs. Visa summa atlikušajā periodā ir jāizlieto. Pēc tam finansējums biznesa inkubatoram vairs nav paredzēts, tomēr domājam, kur rast līdzekļus, lai uzņēmēju atbalstu turpinātu. Iespējams, darbu turpināsim ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstu. Jēkabpilī ir izveidota tās nodaļa, kuru es vadu, sniedzot atbalstu arī Aizkraukles puses uzņēmējiem. Kamerā ir vairāk nekā 1000 biedru visā Latvijā, un daudzi uzņēmēji savus potenciālos sadarbības partnerus var atrast mūsu iekšējā tīklā. Ja kādam uzņēmumam rodas problēmas ārvalstīs, kamera palīdz tās risināt. Kamera ir izveidojusi arī objektīvu šķīrējtiesu, tā uzņēmējiem rīko dažādus kursus un seminārus, ikviens var izmantot tās iekšējo datubāzi par aktualitātēm likumos.”
Atvērs jaunu
kafejnīcu
Aizkraukles biznesa inkubatorā šoruden ir reģistrēti vairāki jauni dažādu profilu uzņēmumi. Viens no tiem ir SIA “Greenpoint Cafe”. Tā pārstāvis skrīverietis Uldis Dronka pasākuma dalībniekus informēja par ieceri nākamgad Aizkrauklē, terasē starp universālveikalu un otru ēku, atvērt kafejnīcu ar itāliešu virtuvi. “Aizkrauklē kafejnīcās gatavo vietējo iedzīvotāju iecienītās karbonādes un kotletes, kā arī picas latviešu gaumē, to visu mēs varam pagatavot arī mājās. Mēs esam iecerējuši cept itāliešu picas, piedāvāt itāliešu ēdienus,” viņš stāsta. “Es pats esmu bārmenis, bet mans kompanjons piecus gadus ir strādājis Anglijā par šefpavāru un tagad atgriezies. Kafejnīcā būs internets, rīkosim izklaides vakarus. Plānojam, ka savā kafejnīcā varēsim uzņemt ap 40 cilvēku — ja, piemēram, Aizkrauklē ierastos tūristu autobuss, nebūtu labi, ja puse tūristu ēstu picu, bet otra puse gaidītu ārpusē. Bet līdz tam vēl jāveic liels darbs, jāizremontē telpas, jāizveido atbilstošs interjers. Līdzīga kafejnīca ir Lielvārdē.”
Dzelteni, zaļi, brūni dēļi
SIA “WPC Green deck” ražotnē Bitēnu ielā uzņēmēji ar lielu interesi iepazina dēļu ražošanas procesu. “Staburags” jau 2010. gada martā rakstīja, ka SIA “Plastic
Technologies” vienīgā Latvijā sākusi koka — plastmasas kompozītdēļu izgatavošanu.
“Tomēr ražošana neritēja tā, kā iecerēts, un uzņēmumu nopirka SIA “WPC Green deck”, iegādājās arī jaunas iekārtas. Darbojamies kopš pagājušā gada oktobra,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis Gatis Vanags.
Dēļi top no koka skaidām un plastmasas granulām. Masu sajauc, pievieno vielas, kas nodrošina salipšanu, krāsvielas, un pēc tam iekārtā pēc pasūtītāju vēlmēm top dažādu krāsu un garuma dēļi — melni, brūni, zaļi, balti, dzelteni. Dēļus izgatavo 180 grādu temperatūrā, pēc tam tos atdzesē ūdenī. Maksimālais to garums ir septiņi metri, platums — 14 centimetru.
Dēļus izlieto verandu, terašu, nojumju, balkonu un citu āra būvju celtniecībai, tie atšķirībā no koka dēļiem mitrā laikā neslīd un arī nepūst. Divās maiņās var saražot līdz 100 kvadrātmetriem dēļu, tā ir maksimālā jauda. Tos var iegādāties “Depo” veikalu tīklā, tomēr liela daļa pircēju nezina, kas tas par produktu. “Pats esmu veikalos intereses pēc pajautājis, kas tie ir par dēļiem, bet pārdevēji atbild, ka tie ir kaut kādi kompozītmateriāli, un iesaka man par tiem izlasīt internetā,” saka uzņēmuma pārstāvis Gatis Vanags. “Latvijā esam vienīgais uzņēmums, kas ražo šādus dēļus, bet Baltijā tādi pavisam ir tikai divi. Mēs dēļus izgatavojam lielākoties pēc pasūtījuma. Ar Aizkraukles biznesa inkubatora palīdzību cenšamies atrast eksporta iespējas, tādas esam sameklējuši Vā-
cijā, Šveicē, Austrijā, tomēr šis darbs vēl nerit tik labi, kā gribētos. Ārzemnieki no mums grib nopirkt lētāk nekā tāda pati prece maksā pie viņiem.”
Uzņēmēji interesējās, vai šādi dēļi ir izturīgi. “Vācijā ir veikti testi — dēļi ir saldēti, karsēti, berzēti, dauzīti, simulējot to kalpošanas mūžu. Secināts, ka vajadzētu apmēram 25 gadus, lai tie nodiltu, tomēr pamatfunkcijas tie joprojām pildītu,” saka Gatis Vanags.
Cik liels ir šādas preces noieta tirgus? “Ja saskaitām, cik Eiropā ir privātmāju un dārzu, tas ir bezgalīgs,” teic uzņēmuma pārstāvis. ◆
