Skrīveru zemkopības institūta izmēģinājumu lauka divos hektāros saziedējis ziemas rapsis. Pērn iesētās 20 šķirnes ziemu izturējušas godam un šobrīd sacenšas augumā, kuplumā, slimību izturībā un jūlija beigās arī ražībā.
Spilgti dzeltenais lauks maija karstajā saulē smaržo un pievilina dažādus kukaiņus — bites, kamenes, maijvaboles un citus. Platās joslās sasētās dažādās šķirnes atšķiras vizuāli — viena augumā pārāka, citai lapas krietni tumšākas. Laukā esmu kopā ar Skrīveru zemkopības institūta vadošo pētnieku agronomijas doktoru Jāni Vigovski, un viņš stāsta, ka šķirnēm ir dažāds ziedēšanas laiks, redzams, ka vienai jau attīstījušās paprāvas sēklu pākstis, citām tās tikko aizmetušās.
Populārākais eļļas augs
Ziemas rapsi Zemkopības institūts izmēģina pirmo reizi. Pirms pieciem gadiem institūts pieteicies šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas konkursam. Toreiz gan skrīveriešu uzmanības lokā bija graudaugi, kartupeļi un citas kultūras. Pērn citi, kuri vēlējās izmēģināt rapsi, no šī nodoma atteicās, un mūsu puses zinātnieki piekrita šim izaicinājumam.
Pēdējos gados selekcionāri ķērušies pie rapša uzlabošanas. Likvidēta viela, kura rapša garšu padarīja sīvu. Viena no šīm vielām, erukskābe, cilvēkam bija pat kaitīga. Līdz ar to rapsi sāka plaši izmantot pārtikas eļļas ražošanai, kā arī lopbarībai. Šobrīd ar šķirņu krustošanu sācies kārtējais rapša popularitātes vilnis. Zinātniski to sauc par heterozes efektu. Krustojot divas šķirnes, pirmā paaudze ir ļoti ražīga. Tam gan ir arī ēnas puse — izaudzētās sēklas nākamajai ražai nav derīgas, un katru gadu sēkla jāpērk no jauna.
Garšo arī “Staburaga” reportierim
Rapša īpatnība ir sākumā uzziedināt galveno dzinumu, vēlāk zied augšējie un visbeidzot apakšējie sāndzinumi. Tāpēc laba šķirnes īpašība ir pākšu noturība pret izbiršanu ražas novākšanas laikā. Ja augšējās pārgatavojas un sāk izbirt, bet apakšējās vēl nav gatavas, rodas lieli ražas zudumi.
Visnotaļ svarīga ir noturība pret slimībām. “Rapsis ir kāposta, sinepju “radinieks”, un lapas var ēst salātos. (Vigovska kungs noplūc lapu, ēd pats un piedāvā arī man. Garšo tīri labi — aut.) Tāpēc šādu sulīgu un maigu augu iecienījuši daudzi kukaiņi un slimības. Sarunas laikā kādā zieda čemurā iemetusies maijvabole un ēd putekšņus. Vasaras rapsim pirmās maigās lapiņas kāri nograuž spradži. Savukārt ziedpumpuriem kaitē krustziežu spīdulis, kurš ziedu izgrauž no iekšpuses. Tāpēc būtiski ir lauku nomiglot, pirms augi sākuši ziedēt. Nav arī tā, ka, pamanot šos pāris kukaiņus, jāceļ trauksme, kā saka zinātnieks, nav jādzenas ar lielgabalu pakaļ odam. Aprēķināts kaitīguma slieksnis: ja uz viena auga ir četri, pieci spīduļi, lielu kaitējumu ražai tie nedod. Ja ļoti nepieciešams, miglot var arī ziedošus augus, bet tikai no pulksten desmitiem vakarā līdz sešiem rītā, lai neapdraudētu bites un citus medus vācējus.
Pētījumos Eiropā atklāta kāda līdz šim nezināma rapša audzēšanas blakne — koši dzeltenie rapša ziedi pievilina tik daudz un dažādu kukaiņu, ka pārējie augi, kuriem nepieciešama apputeksnēšana, paliek bez šiem dabīgajiem apputeksnētājiem.
Katalogā tikai
labākās
Kāds ir nolūks šādai šķirņu daudzveidības pārbaudei? Tai ir divi iemesli. Pirmkārt, skrīveriešiem atsūtītas no dažādām Eiropas valstīm, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, selekcionētas šķirnes, un četrās vietās Latvijā pārbauda to atbilstību mūsu klimatiskajiem apstākļiem: Latgales pusē — Višķos, Zemgalē — pie Elejas, Kurzemē — Stendē, Skrīveri ir Vidzemē un Viduslatvijas klimatiskajā zonā. Šajā izmēģinājumu laukā, iespējami paplašinot rezultātu spektru, viena un tā pati šķirne iesēta dažādās vietās.
Otrkārt, tikai pārbaudītas šķirnes drīkst reģistrēt Latvijā izmantojamo šķirņu sēklu katalogā. Tā ir garantija zemniekiem, ka šķirne pārbaudīta un valsts uzņēmusies atbildību par tās izmantošanu. Turpretī, ja sēklu vienkārši ieved un vēlas pārdot kāds komersants, viņš šādu garantiju dot nevar.
Tas, ka izmēģināšanai nodots 20 šķirņu, nenozīmē, ka visas atzīs par piemērotām un iekļaus katalogā. Tur nonāks tikai labākās, kuras ir līdzvērtīgas vai labākas par standartšķirni. Pārējās izbrāķēs. Skrīveru izmēģinājumu laukā no 20 aug divas šādas standarta jeb līnijšķirnes — ‘Excalibur’ un ‘Catalina’. Tās ir vidēja auguma, ar ļoti kompaktu pākšu izvietojumu un augstu ražību — ap 4 tonnām no hektāra.
Savu šķirni radīt
neplāno
Vai ir kāda nozīme arī augu garumam? No vienas puses, mazākos ir ērtāk novākt, nav jāpatērē daudz degvielas, tiekot galā ar zaļo masu, no otras puses, šī masa ir labs zemes zaļmēslojums. Rudenī iesēto rapsi pavasarī iesaka nedaudz paaudzēt, tad ieart zemē un šajā augsnē stādīt kartupeļus. Rapsis ir ļoti prasīga kultūra. Nepieciešama labi sastrādāta augsne, daudz minerālmēslu, herbicīdu, pesticīdu. Toties ir arī laba atdeve, un sēkla ir četras reizes dārgāka par graudiem. Iekļaujot rapsi augu sekā, garās mietsaknes dēļ tas dabīgi irdina augsni, izaugot cauri aramkārtai, un sasniedz apakšējo sablīvēto zemes slāni.
Zaļo masu, kas no hektāra ir vidēji ap 8 tonnām, sasmalcina un izkliedē uz lauka vai izžāvē, smalcina un izmanto kā kurināmo. Speciālisti neiesaka rapsi audzēt vienā vietā vairākus gadus. Cikls ir reizi četros piecos gados. Pretējā gadījumā augsnē strauji savairojas slimības, un pastiprināti jālieto to apkarošanas preparāti.
Vai skrīverieši nākotnē varētu izveidot savu rapša šķirni? Vigovska kungs teic, ka jaunu šķirņu izveide ir ļoti darbietilpīgs un dārgs process un pašlaik zinātnieki to neplāno.
