Ziemassvētkus var gaidīt arī bez sniega un sala, bet ar ziediem, kā tas redzams Baibas Dronkas gleznu izstādē, ko Pirmajā adventē atklāja Pļaviņu novada kultūras centrā. Jaunās mākslinieces pirmajai personālizstādei dots arī labskanīgs nosaukums — “Caur ziediem, caur rudeni uz Ziemassvētkiem”.
Baiba Dronka ir Skrīveru kultūras nama direktore un ar gleznošanu aizraujas jau apmēram divus gadus.
Bīriņu pilī nopērk trīs gleznas
— Es jau sen to vēlējos darīt, tāpēc ar lielu aizrautību iesaistījos gleznošanas studijā pieaugušajiem, kas darbojas mūsu kultūras namā. Lielākajai daļai no mums nebija nekādu priekšzināšanu šajā jomā, tāpēc liels paldies māksliniecei Vēsmai Vītolai, kura mūs iedvesmo, iedrošina šim darbam un kurai nav grūti katru nedēļu braukt pie mums uz Skrīveriem, — stāsta Baiba Dronka.
Izstādē redzami Baibas kundzes iedvesmas darbi. Viņai patīk ziedi, un tos skrīveriete glezno visos gadalaikos. Vairākas gleznas jau “aizgājušas tautās”. Baiba savus darbus nedāvina, ja vienīgi cilvēks pats kādu izvēlas, jo kas patīk vienam, citam, iespējams, nē. Tomēr bijis prieks, gandarījums un arī pārsteigums, kad šovasar izstādē Bīriņu pilī, kurā piedalījās arī Skrīveru gleznošanas studija, nopirktas trīs viņas gleznas. Tātad cilvēkiem patīk tas, ko pauž šie darbi.
Atdarina iecienīto mākslinieci
Kad runājamies, nejauši esam apsēdušās blakus mākslinieces Intas Dobrājas gleznas kopijai. Baiba teic, ka tas ir viņas mīļākais darbs. Kāpēc? Tāpēc, ka Inta Dobrāja ir viena no viņas iecienītākajām gleznotājām.
— Kad es ar kaut ko aizraujos, man vajag visu, uzreiz un daudz. Tad es darbam nežēloju ne enerģiju, ne laiku un varu strādāt pat naktīs. Esmu nemiera gars. Veidojot Intas Dobrājas gleznas kopiju, man vajadzēja krietni papūlēties, bet tieši tas deva gandarījumu par rezultātu, — atzīst Baiba Dronka.
Māksliniece Vēsma Vītola uzteic savu skolnieci un atzīst, ka sākt kaut ko jaunu pusmūžā un gūt panākumus ne katram ir pa spēkam!
Māsas vienmēr blakus
Pirmā izstāde Pļaviņu novada kultūras centrā Baibai ir gan nejaušība, gan likumsakarība. Šajā pilsētā aizritēja viņas skolas gadi, te viņa dejoja Tautas deju ansamblī “Daugaviņa”. Tāpēc, kad Pļaviņu novada kultūras centra vadītāja un kolēģe Astrīda Davidova jautāja, vai varētu iekārtot gleznu izstādi, Baiba piekrita.
Izstādes atklāšana Baibai Dronkai ir nozīmīgs brīdis, un tas nav iedomājams bez ģimenes, kura viņu atbalsta ikvienā darbā.
— Mēs esam kā viens vesels — ar dvīņumāsu Ivetu, vecāko māsu Ilzi un brāli Dzintaru, kurš gan dažkārt neatbalsta mūsu trakās idejas. Katrs no mums ir izvēlējies savu ceļu, bet, kad nepieciešams, esam kopā, un par to vispirms jāpateicas mūsu mammītei Martai, kura šo ģimenes kopību mums ir devusi, — saka Baiba Dronka.
