Ar lielu aizrautību un interesi šogad strādājuši kultūraugu šķirnes sēklaudzētāji, kuri reģistrēti valsts augu aizsardzības dienesta sēklaudzētāju reģistrā.
Ar lielu aizrautību un interesi šogad strādājuši kultūraugu šķirnes sēklaudzētāji, kuri reģistrēti valsts augu aizsardzības dienesta sēklaudzētāju reģistrā. Aktīvas bijušas 24 no 32 reģistrētajām saimniecībām.
Lai arī šī vasara bija izteikti sausa, kultūraugu ražība, pārsvarā ziemāju labībām, sēklaudzētāju saimniecībās ir augsta. Kopīgās sēklaudzētāju interešu grupas “Jumis” sadarbības laikā sēklu kontroles daļā Aizkrauklē šogad sēklu audzētājiem notikuši pieci semināri.
Atbalstāma un turpmāk paplašināma ir sēklaudzētāju iespēja izmantot Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto apstiprinājumu internetā, lietojot intensīvas augu aizsardzības tehnoloģijas un ņemot vērā vietējos klimatiskos apstākļus. Tas ir viens no faktoriem, lai sekmētu ražības pieaugumu arī nelabvēlīgos klimatiskos apstākļos un veicinātu savlaicīgu sējumu apdrošināšanu. Aktuāla ir arī sējuma novērtēšanas metodikas izstrādāšana.
Šie jautājumi bija svarīgi tieši šajā, nokrišņiem nabadzīgajā, vasarā. Tas parādīja arī ziemāju un vasarāju labību ražību starpības par labu ziemājiem, šķirnes izvēles piemērotību, labvēlīga priekšauga ietekmi. Vasarāju labībām ražības pieaugumu veicināja sarkanā āboliņa pasēja, veidojot mitrumu saistošu mikrovidi. Bija ievērojama atšķirība auzu sējuma izskatā, tās audzējot pēc sarkanā āboliņa sēklu lauka. Turpretī pēc ilggadīgo stiebrzāļu sēklu lauka audzētās auzas blakus bija mazražīgas. Jebkura labība bija veselīgāka un deva lielāku ražu, audzējot to pēc ziemas un vasaras rapša. Bioloģiskajā lauksaimniecībā rudzu lauki bija tīri, bez nezālēm, audzējot tos pēc eļļas rutka.
Tās ir tikai dažas nianses no sējumu tehnoloģijām šīs vasaras sējumos, ko konstatēja sēklu kontroles daļas lauku apskates inspektore. Pēc sēklaudzētāju pieteikumiem viņa izvērtēja 900,5 hektārus sējumu, tajā skaitā 735,5 hektārus labības, 26 — zirņu, 97,6 — lopbarības augu, 41,4 — kartupeļu lauku. Apskates veiktas tām kultūraugu šķirnēm, kuras reģistrētas Latvijas augu šķirņu katalogā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Aizkraukles rajonā apmēram divas reizes lielāki ir kartupeļu šķirņu stādījumi. Pārsvarā tos audzē Skrīveru sēklkopības sabiedrība. Taču ilggadīgo zāļu platības divas reizes samazinājušās. Liela ir audzēto šķirņu daudzveidība, apskatīti un novērtēti sēklaudzēšanas sējumi 23 labības šķirnēm, 14 — kartupeļu, 2 — zirņu, 6 — tauriņziežu un 9 stiebrzāļu šķirņu sējumi. Kopumā — 54 kultūraugu šķirnēm.
Ražīgākā ziemas kviešu šķirne (7 tonnas no hektāra) bija ‘Pamjati Fedina’ kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle A” tīrumā, ziemas kviešu šķirne ‘Bussard’ (6 t/ha) zemnieku saimniecības “Ģēģeri” tīrumā Neretā. Pieminēšanas vērta ir arī ziemas kviešu šķirne ‘Kontrast’, kuru otro gadu sekmīgi audzē zemnieku saimniecībā “Jaunpīlādži” Sunākstē, iegūstot četras tonnas no hektāra. No četrām audzētajām rudzu šķirnēm augstākā ražība ir ‘Valdai’. Skrīveru sēklkopības sabiedrībā šogad ieguva 5 tonnas no hektāra, šķirnei ‘Puhovčanka’ — 5 t/ha z. s. “Kalnavoti” Kokneses pagastā. No tritikāles šķirnēm labākās bija ‘Disco’, ‘Tewo’, ‘Ulrika’ un ‘Michas’. Augstākā ražība pēdējai — 4,3 t/ha z. s. “Silarozes” Seces pagastā.
Pavisam ziemāju labības tīrumos šķirnes sēklu audzēja 230 hektāru platībā, iegūtais šķirnes sertificēto sēklu apjoms — 650 tonnu 14 sēklaudzētājās saimniecībās. Šoruden sēklu nobriešanai bija ideāli apstākļi, un ziemāju sēklu dīgtspēja īpašu satraukumu neradīja. Sēklu analīzes čakli veic sēklu kontroles daļas inspektore Inita Kantāne.
Ilgstošā sausuma dēļ bija grūti sagatavot augsni ziemāju sējai, tomēr pūles nav veltas, jo šķirnes sējplatības, salīdzinot ar pērno gadu, divkāršojušās. Pavisam ar ziemāju šķirnēm apsēti 795,7 hektāri rudzu, 805 ha ziemas kviešu, 199,8 ha tritikāles, 17 ha ziemas kviešu 21 sēklaudzētājā saimniecībā.
