Tuvojas Ziemassvētki un gadumija. Tomēr svētku gaidīšanas prieku lielai daļai Latvijas iedzīvotāju aizēnojuši pēdējo nedēļu notikumi Latvijas politiskā un ekonomikā. Rodas sajūta, ka mūsu valdības vīri paši nesaprot, ko un kāpēc dara. Notikumi ar “Parex banku”, valsts budžets, aizņēmuma apspriešana utt. Pat ekonomikas eksperti brīžiem nonāk pretrunās, skaidrojot “gudro galvu” lēmumus, kur nu vēl lai parasts pilsonis saprastu šos valdības “stingros soļus Latvijas ekonomikas glābšanai”.
Visvairāk ekonomiskā nestabilitāte un valdības neizprotamā rīcība satrauc tos, kuru ienākumi ir minimāli — tie ir pensionāri, bezdarbnieki, cilvēki ar īpašām vajadzībām un sociāli maznodrošinātie.
Situāciju vēl vairāk saasināja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, paziņodams, ka ekonomiskās krīzes apstākļos varētu tikt samazināts sociālais budžets, tātad pensiju un pabalstu apmērus.
Lai kliedētu šaubas par to, ka šo personu ienākumi varētu samazināties, Labklājības ministrijas (LM) atbildīgās amatpersonas paziņojušas — pabalsti, pensijas un “māmiņu algas” netiks samazinātas. Kaut gan nākotnes prognozes nekādas pozitīvās cerības nevieš, lai nodrošinātu sociālo pabalstu un pensiju līdzšinējo mēru, LM plāno izmantot sociālā budžeta uzkrājumu, kas pašlaik ir 930 miljonu latu.
Līdzīgu solījumu devis arī Latvijas premjers, kurš valdības ārkārtas sēdē paziņoja: “Nākamgad ne pensionāriem, ne māmiņām, ne citām sociālām grupām par pabalstu apmēra samazināšanu uztraukties nevajadzēs.”
Gribas ticēt, ka valdība šoreiz savus solījumus turēs un neķersies pie vismazāk aizsargātās Latvijas sabiedrības daļas. Tomēr šī ticība ir ļoti trausla. Jo nav pārliecības, ka stiprs negaidīts “vēja pūtiens” to nesaplosīs gabalos.
