Otrdien, 7. aprīlī, Skrīveru dzelzceļa stacijā notika traģisks nelaimes gadījums — ap pulksten 5.25 bojā gāja 1995. gadā dzimis jaunietis, kuru skrīverieši raksturo kā talantīgu, inteliģentu, patīkamu jaunu cilvēku. Nelaimes vietā uz perona nolikti ziedi un iedegtas svecītes.
Vienmēr smaidīgs
Jaunietis pagājušajā gadā pabeidza A. Upīša Skrīveru vidusskolu un mācības turpināja Rīgā. Viņš bija pabeidzis arī Skrīveru mūzikas skolu, aktīvi piedalījās dažādos pasākumos.
“Līdzjūtība ģimenei, zēna māsai, mātei, tēvam un vecmāmiņai, kuri viņu izaudzināja, izskoloja, viņiem tagad ir ļoti smagi,” saka A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. “Katram ir savs liktenis, un mēs neviens nezinām, kādas nejaušības var notikt. Skolā piemiņas stūrītī novietojām Andra fotogrāfiju un iededzām svecītes. Andri atceramies ar labu vārdu — viņš vienmēr smaidīja, bija sirsnīgs, atsaucīgs, draudzīgs, palīdzēja gan klasesbiedriem, gan mazākiem skolēniem, pāri nevienam nedarīja. Dziedāja korī, arī solo, piedalījās kristīgajos pasākumos. Brauca ar BMX riteņiem, palīdzēja mazākajiem zēniem.” Notikušais ir liels zaudējums, Andrim šogad apritētu 20 gadu.
Versijas atšķiras
Pēc policijas sākotnējās informācijas, jaunietis ir skrējis uz pasažieru vilcienu, nav pamanījis kravas vilcienu un pakļuvis zem tā. No gūtajām traumām jaunietis nomiris neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 21. nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību”, tiks veiktas ekspertīzes.
“Par notikušo esmu dzirdējis trīs versijas, tādēļ šo nelaimes gadījumu nevaru komentēt,” saka Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis. “Kad policija būs nopratinājusi lieciniekus, tad arī varēsim iegūt objektīvu informāciju. Izsaku līdzjūtību jaunieša ģimenei.”
“Manā rīcībā nav tādas informācijas, ka jaunietis būtu skrējis pāri sliedēm uz pasažieru vilcienu,” stāsta “Latvijas dzelzceļa” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners. “Ir žēl katru uz dzelzceļa bojāgājušo cilvēku, bet šis nelaimes gadījums vēl ir jāizmeklē, tikai pēc tam varēsim spriest par notikušā precīzākiem apstākļiem. Kravas vilciena mašīnists sniedzis liecību, ka pāri sliedēm neviens nav skrējis, visi pasažieri stāvējuši uz perona un lokomotīve jaunieti neaizķēra. Aiz kravas vilciena pa tām pašām sliedēm brauca pasažieru vilciens. Iespējams, jaunieti aizķēra un traumēja kravas vilciena ritošais sastāvs, tomēr zem vilciena riteņiem viņš nepakļuva.”
Jābūt īpaši uzmanīgiem
Jautāts, vai Skrīveru dzelzeļa stacijā pēc rekonstrukcijas ir pietiekama drošība, Dainis Zvaners atbild, ka vienmēr jāatceras — dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, kur ikvienam jābūt īpaši uzmanīgam, nedrīkst stāvēt pārāk tuvu sliedēm. Viņš uzsver, ka Skrīveru dzelzceļa stacijā perona platums ir četri metri, citur — trīs metri.
Kravas vilciena atļautais ātrums ir 80 kilometru stundā, bet, braucot cauri pasažieru stacijām, to samazina līdz 50 — 60 kilometriem stundā.
“Darām visu, lai drošība uz dzelzceļa uzlabotos,” viņš saka. “Pēdējos 10 gados bojāgājušo skaits uz dzelzceļa ir samazinājies apmēram uz pusi. Cenšamies, taču ne vienmēr viss ir mūsu spēkos, daudz kas atkarīgs arī no cilvēku rīcības, bieži vien tā ir grūti izprotama. Apmēram pirms gada uz Skrīveru pārbrauktuves vilciens notrieca kādu vīrieti, kurš pēc tam nomira. Videoierakstā redzams, ka vīrietis tumšajā diennakts laikā pāri pārbrauktuvei stumj velosipēdu, brauc vilciens, darbojas gaismas un skaņas signalizācija, taču viņš nereaģē un turpina ceļu. Zonā, kur otrdien notika nelaimes gadījums, videonovērošanas gan nav, tādēļ svarīgas ir cilvēku liecības.”
Nedrīkst stāvēt pārāk tuvu sliedēm
“Katra mācību gada sākumā skolā runājam par satiksmes drošību, tajā skaitā arī uz dzelzceļa,” saka Aldis Rakstiņš. “Dzelzceļa sliedes mēs uz citu vietu pārcelt nevaram, un, dzīvojot Skrīveros, jāapzinās, ka tas ir risks. Kāds vilcienu neredz miglā, cits riskē apzināti. Zinu gadījumu, kad kāds skolēns trīs reizes apgūlās starp sliedēm, un vilciens pārbrauca pāri, viņam nekā nenodarot, taču ceturtajā reizē viņš aizmirsa noņemt mugursomu un rezultāts bija traģisks. Citi lec no braucoša vilciena. Ceru, ka pēc šī nelaimes gadījuma daudzi bērni un jaunieši padomās par to, kādu risku rada dzelzceļš un kādas sekas var radīt pārgalvība un arī neuzmanība. Bet vispirms šis nelaimes gadījums ir jāizmeklē un pēc tam par tā cēloņiem ir jāizdara secinājumi.”
“Iespējams, šajā gadījumā jaunietis bija neuzmanīgs,” saka Ieva Sietniece. Viņa aicina vienmēr atcerēties, ka nedrīkst stāvēt pārāk tuvu sliedēm, lai vilciens neaizķertu.
Rakstīs vēstuli Satiksmes ministrijai
Kopš pagājušā gada, kad dzelzceļa stacijā notika letāls nelaimes gadījums un skrīverieši rīkoja protesta akciju, aicinot “Latvijas dzelzceļu” uzlabot drošību, vienā dzelzceļa pusē ierīkots žogs, lai cilvēki pāri dzelzceļam neietu neatļautā vietā, no sliedēm tālāk pārcelts gājēju celiņš, uzlabots apgaismojums. “Sadarbojoties ar Valsts un pašvaldības policiju, administratīvajā komisijā esam runājuši ar nepilngadīgo bērnu vecākiem, kuru bērni bija šķērsojuši dzelzceļu neatļautā vietā. Runājot par šo nelaimes gadījumu, vēl ir pāragri izdarīt secinājumus, lai policija pabeidz izmeklēšanu. Skrīveru pašvaldībai ar “Latvijas dzelzceļu” sarunas par drošību dzelzeļa stacijas apkārtnē norisinās kopš 2008. gada, bet aktīvāk — kopš 2013. gada. Esam saņēmuši arī diezgan cinisku atbildi — kur mēs bijām 2007. gadā, kad dzelzceļa pārbūves projekts tika nodots publiskajai apspriešanai? Taču pašvaldība nevar iedziļināties visās Eiropas Savienības regulās, nevar zināt visas dzelzceļa drošības prasības, nianses, iespējamos risinājumus, lai pasažieri būtu pasargāti. Pašvaldības vadītājs nevar pateikt, kur būtu jāceļ žogs vai jāierīko citi drošības elementi, “Latvijas dzelzceļam” būtu jāuzņemas atbildība un jāierosina savi priekšlikumi. Pēc šī nelaimes gadījuma Satiksmes ministrijai rakstīsim vēstuli, lūdzot izvērtēt, vai Skrīveru dzelzceļa stacijā ir ievērotas visas drošības prasības. Pēc atbildes saņemšanas lemsim, ko darīt tālāk,” saka Andris Zālītis.
Fakts
Šogad Latvijā uz dzelzceļa ir notikuši seši nelaimes gadījumi, no tiem pieci letāli, 2014. gadā — 27, no tiem 20 letāli, bet 2005. gadā — 78, tajā skaitā 34 letāli.
