Krieviju pāršalkusi kārtējā liela mēroga traģēdija, kas prasījusi vairāk nekā simt cilvēku dzīvību. Vēl spilgtā atmiņā ir zemūdenes “Kursk” nogrimšana pirms 11 gadiem, Polijas prezidenta Leha Kačiņska lidmašīnas avārija pērn pie Smoļenskas, aviokatastrofa pirms dažām nedēļām Karēlijā un daudzas citas mazāka mēroga likstas. Nupat — aizvadītajā svētdienā — Volgas upē nogrima divklāju kuģis “Bulgarija”, kas uzbūvēts 1955. gadā Čehoslovakijā un brauca no Bolgaras uz Kazaņu. Tas nogrima vētras laikā pie Sjukejevas ciema apmēram 20 metru dziļā ūdenī trīs kilometrus no krasta. Kuģī bija 205 līdz 209 pasažieri, no kuriem izglābās 79. Daļu bojāgājušo ūdenslīdēji jau ir atraduši, pārējo bez vēsts pazudušo meklēšana vēl turpinās, un ir praktiski neiespējami paredzēt, kad tā pabeigsies — ziņo aģentūra “Interfakss”. Meklēšanu apgrūtina sliktā redzamība. Kuģa vraku nolemts izcelt. Glābēji arvien jaunu “Bulgarijas” nogrimšanas upuru mirstīgās atliekas atrod ļoti tālu no notikuma vietas — pat 130 kilometru attālumā — medijiem atklājis Krievijas transporta ministrs Igors Levitins. “Meklēšanas darbi turpināsies līdz brīdim, kad būsim pilnīgi pārliecināti par to, ka ir atrasti visi tie, kuri bija uz kuģa,” norādījis ministrs.
Dažādas versijas
Eksperti un kuģa īpašnieki — a. s. “Kuģniecības kompānija “Kamas upju kuģniecība”” — izvirzījuši savas traģēdijas versijas . Kuģa īpašnieks uzskata, ka avārijas iemesls varēja būt “cilvēka faktors”, nevis bojātais dzinējs. Savukārt Valsts domes eksperti uzskata, ka avārijas iemesls Kuibiševas ūdenskrātuvē varēja būt kuģa pārslodze kopā ar nepareizu tā ekspluatāciju.
“Viena dzinēja bojājums, kā arī nelielā sānsvere uz labo pusi nevarēja ietekmēt reisa drošību,” portālam Newsru.com stāsta “Kamas upju kuģniecības” ģenerāldirektors Valērijs Kirčanovs.
Arī neliela sānsvere uz labo pusi ir tipiska šiem kuģiem. “Kā zināms, labajā sānā ir divas kanalizācijas tvertnes ar kopējo apjomu 30 tonnu. Tāpēc šiem kuģiem vienmēr ir sānsvere uz labo pusi,” stāsta kompānijas vadītājs.
Viņš pieļauj, ka avārijā vainojams varētu būt tā saucamais cilvēka faktors. V. Kirčanovs atgādināja — katastrofas dienā bija paziņojums par spēcīgu vēju un viļņiem 1,2 metru augstumā.
“Tādos apstākļos kapteiņa pienākums bija likt komandai aizvērt iluminatorus,” viņš stāsta. Pēc V. Kirčanova vārdiem, ja tas netika izdarīts, tad, veicot pagriezienu pa kreisi, kopā ar spēcīgiem sāna viļņiem un sānsveres uz labo pusi, viļņi varēja caur atvērtajiem iluminatoriem iešļākties kuģī un to nogremdēt.
Zināms, ka traģēdijas priekšvakarā pārstāja darboties kuģa galvenais dzinējs — komanda vispār nevēlējās doties reisā. Kuģa vecākā pavadone Tatjana Komarova, kura izdzīvojusi kuģa avārijā, stāsta, ka pirms pēdējā reisa sabojājies galvenais dzinējs. “Galvenais dzinējs apstājās, kad mēs jau devāmies uz Bolgaru,” viņa saka. “Mēs braucām ar vienu dzinēju, man par to stāstīja komanda, kapteinis vispār atteicās iznākt ar cilvēkiem runāt, bet komanda — atteicās doties reisā. Pēc tam, nezinu, kādā veidā tika pieņemts šis lēmums, reiss tomēr netika atcelts.”
Saskaņā ar viņas vārdiem apmēram pēc stundas kuģis spēcīgi sasvēries uz labo pusi, lai gan tā bijis arī agrāk. “Visi sāka kliegt, es sāku mierināt, ka tas nav nekas traks. Pēc tam es ieraudzīju, kā skrien kapteiņa vecākais palīgs. Man līdzi rācija, bet atklājās, ka rācijas pārstājušas darboties. Vispār nekas vairs nestrādāja,” stāsta T. Komarova.
“Vecākais palīgs skrēja no komandtiltiņa, saukdams, lai visi uzvelk glābšanas vestes. Es pati personīgi komplektēju katru kajīti — visas glābšanas vestes bija vietās. Bet es viena nebiju spējīga apskriet visu kuģi un to paziņot. Man nebija palīgu. Man bija tikai viens pavadonis, lai gan jābūt ir pieciem.”
“Bulgarijas” vecākā pavadone ne reizi vien prasīja papildu darbiniekus normāla darba nodrošināšanai, bet saņēma atbildi, ka “cilvēki darbā nepiesakās” — ziņo aģentūra “Itar—Tass”.
Saskaņā ar T. Komarovas teikto kuģa stipro sānsveri ietekmēja arī dīzeļdegvielas ekonomija. “Ja dzinējs būtu normāli labots, dota tam nauda…” viņa atceras. Kuģa elektromehāniķis Vasilijs Bairaševs atzinis, ka kapteinis Aleksandrs Ostrovskis, kura mirstīgās atliekas jau atrastas, līdz pēdējam brīdim centās veikt manevru, kas ļautu kuģi noturēt virs ūdens. Pēc elektromehāniķa vārdiem, visticamākais traģēdijas iemesls ir kuģa konstrukciju nepilnības un laika apstākļi. Saskaņā ar daudzu ekspertu teikto A. Ostrovskis bija pieredzējis speciālists, kurš Kazaņas ostā nostrādājis vairāk nekā 20 gadu. Saskaņā ar grafiku brīdī, kad kuģis grima, uz komandtiltiņa vajadzēja būt pašam A. Ostrovskim. Iespējams, ka vilnis viņu nobloķēja kapteiņa kajītē,” raksta “Moskovskij Komsomoļec”. “SK Tatflot” kapteinis Adels Zaparovs personīgi bijis pazīstams ar A. Ostrovski. “Viņš zināja maršrutu, visas ostas kā savus piecus pirkstus. Ļoti labi pārzināja arī “Bulgāriju”. Uzskatu, ka avārijas iemesls bija kuģa nolietojums, kuģniecības tā pārmērīga ekspluatācija,” pieļauj A. Zaparovs.
Skaidro, kāpēc
nepalīdzēja
Traģēdiju vēl smagāku padara tas, ka bojā gājuši daudzi bērni. Daudzu meklēšana vēl turpinās. Ūdenslīdēji vēl nav atraduši noslīkušos bērnus kuģa “Bulgarija” mūzikas zālē, kurā, kā iepriekš tika uzskatīts, varētu būt vairāku desmitu bojāgājušo bērnu mirstīgās atliekas — informē portāls Newsru.com, atsaucoties uz aģentūru “Interfakss”.
Lai piekļūtu cilvēkiem, nereti glābējiem jāgriež dzelzs šķēršļi. 80 procentu bojāgājušo ir sievietes un bērni. Daudzi pieaugušie atrasti restorānā, jo avārijas brīdī bija pusdienu laiks.
Izglābās tie, kuri bija tuvāk ūdenim. Tā kā kuģis nogrima burtiski trīs minūšu laikā, cilvēkiem pietrūka laika glābšanās pasākumiem. Daudzi mirušie ir glābšanas vestēs — paspēja uzvilkt, bet nepaspēja izkļūt. Var redzēt, ka cilvēki centušies palikt dzīvi visiem iespējamajiem spēkiem — stāsta ūdenslīdēji. Kāds bija pat izsitis durvis, lai varētu izkļūt no kajītes.
“Bulgarijas” nomnieces Krievijas kompānijas “ArgoRečTur” ģenerāldirektore Svetlana Imjakina un Krievijas Upju reģistra Kamas filiāles vecākais eksperts Jakovs Ivašovs aizturēti — informē aģentūra “Itar—Tass”. Pret abiem lieta ierosināta pēc panta par “tādu pakalpojumu sniegšanu, kas neatbilst drošības prasībām un neuzmanīgas rīcības rezultātā izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi”. Šis pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem. Tajā pašā laikā Krievijas mediji un blogeri ir noskaidrojuši, ka nogrimušā kuģa īpašnieks ir miljonārs Mihails Antonovs, Kremļa partijas “Vienotā Krievija” biedrs.
Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastirkins uzdevis ierosināt krimināllietu par kuģu “Arbat” un “Dunajskij 66” kapteiņu rīcību, nesniedzot palīdzību “Bulgārijas” pasažieriem. Aculiecinieki ziņoja, ka “garām nelaimē nonākušajiem kuģiem aizpeldēja divi kravas kuģi, bet nekādu palīdzību tie nesniedza”. To pasažieri esot filmējuši katastrofu, bet neviens neesot mēģinājis sniegt palīdzību. Saistī-bā ar šo faktu transporta ministrs
I. Levitins solīja “darīt visu, lai kapteiņi tiktu bargi sodīti”.
Cita versija ir kuģa “Arabella” kapteinim Romānam Ļizaļinam, kurš uz sava kuģa borta paņēma 77 izdzīvojušos pasažierus. Viņš norāda, ka viņa kuģim pretī peldējusi barža un, pamanot to, viņš sazinājies ar tās kapteini, lai pateiktu, ka pats veiks glābšanas operāciju. Traģēdijas aculiecinieki ziņojuši par vēl vienu kuģi, kurš paslīdēja garām uz plostiem dreifējušiem cilvēkiem. Barža vai arī otrs kuģis par notikušo ziņojuši atbildīgajiem dienestiem. “Arabellas” kapteinis uztvēra pārraidīto informāciju, tomēr traucējumu dēļ bijis grūti saprast, kas notiek.
Ārvalstu prese:
“Tipiski”
Kuģa “Bulgarija” avārija ar gigantisku bojāgājušo skaitu ir tipiska “krievu traģēdija”, kuras ticamākie iemesli ir novecojusī padomju laiku tehnika, vispārpieņemtā korupcijas prakse un ciniskā vienaldzība, kas tūroperatoriem ļāva ignorēt pat elementārus noteikumus. “Krievija pūst, un neviens to negrib ievērot,” raksta ārvalstu mediji.
“The Christian Science Monitor” avāriju nosaucis par “tipisku krievu traģēdiju”, kuras ticamākie iemesli ir standartiem neatbilstoša tehnika, korupcija, ciniska vienaldzība, kā arī neveiksme: kuģis nogrima vienā no platākajām un dziļākajām Volgas ūdenskrātuvēm.
“Pēc avārijas prezidents Dmitrijs Medvedevs licis pārbaudīt visus kuģus, lidmašīnas, vilcienus un autobusus Krievijā,” apgalvo “The Washington Post”. “Bet kā nodrošināt, ka šīs pārbaudes, pirmkārt, notiek, bet, otrkārt, ka tās ir objektīvas?” raksta žurnālists Vils Inglands.
“Bolgarā pie Volgas dzīvo tikai 8000 iedzīvotāju, bet tai ir bagāta vēsture: katru gadu Krievijas un ārvalstu tūristi dodas uz to, lai apskatītu mošejas, mauzolejus un skvērus,” raksta “Berliner Zeitung”. Iespējams, ka katastrofu izraisīja tās organizētāju vieglprātība — raksta laikraksts. “Kuģis bija būvēts 1955. gadā Čehoslovakijā, lai gan oficiāli par novecojušu atzīts tikai šīgada jūnijā. Tā dzinējam bija nopietnas problēmas. Pēdējā reisā pasažieru skaits pārsniedza pieļaujamo. Turklāt prokuratūra noskaidrojusi, ka kuģim nemaz nebija pasažieru pārvadājumu licences.”
Mirušie kļuvuši par “realitātes noliegšanas” upuriem — uzsver laikraksts “Die Tageszeitung”. “Krievija pūst, un neviens to negrib ievērot.” Bet, ja bojāgājušo radinieki sāks prasīt detalizētu avārijas izklāstu, sākotnējo līdzjūtību var nomainīt aizkaitinājums.
