Reiz dzīvoja laime. Kādu dienu viņai sagribējās padarīt kādu cilvēku laimīgu, tāpēc laime izgāja laukā un pirmajam satiktajam cilvēkam jautāja: “Kas tev ir vajadzīgs, lai tu būtu laimīgs?”.
Reiz dzīvoja laime. Kādu dienu viņai sagribējās padarīt kādu cilvēku laimīgu, tāpēc laime izgāja laukā un pirmajam satiktajam cilvēkam jautāja: “Kas tev ir vajadzīgs, lai tu būtu laimīgs?”.
Cilvēks vēlējās māju, mašīnu, daudz naudas. Laime viņam to visu iedeva un gāja tālāk. Satika vēl kādu cilvēku un vaicāja, ko viņam vajag, lai būtu laimīgs.
Šis cilvēks vēlējās labi apmaksātu un prestižu darbu pazīstamā firmā, skaistu, jaunu sievu un popularitāti. Laime viņam to iedeva, bet vēl nebija apmierināta, tāpēc nolēma padarīt laimīgu vēl kādu cilvēku.
Trešajam cilvēkam viņa jautāja: “Ko lai es tev dodu, lai tu būtu laimīgs?”. Cilvēks padomāja un teica laimei: “Man ir brīnišķīga ģimene, darbs, kurš patīk, labi draugi. Es esmu apmierināts ar dzīvi, un man no tevis neko nevajag.”
Laimei tā iepatikās šī cilvēka atbilde, ka viņa nolēma katru dienu staigāt šim cilvēkam pa pēdām. Iedzersim par to, lai arī mūsu šīsdienas jubilāram laime pa viņa pēdām staigātu katru dienu!
***
Dēls, nekad neskrien pakaļ sievietēm un tramvajam. Vienmēr taču nāks nākamais. Kungi, pacelsim glāzes par to, lai transports kursētu pēc iespējas biežāk!
