Zalves pagasta “Paeglīšu” saimniecei — četru dēlu mātei Mirdzai Usānei — 29. jūlijā skaista dzīves jubileja — viņai zied 45. dzīves vasara.
Zalves pagasta “Paeglīšu” saimniecei — četru dēlu mātei Mirdzai Usānei — 29. jūlijā skaista dzīves jubileja — viņai zied 45. dzīves vasara. Ar dzīvi Mirdzas kundze apmierināta, jo nav laika sūroties, dēli jāskolo un saimniecība jāpilnveido.
Pietiek ar glāzi šampanieša
Ar vīru Vitoldu iepazinušies ballē, un pēc četriem mēnešiem jau apprecējušies. Viens pēc otra piedzimuši četri dēli, ģimene nopirkusi lauku mājas, tagad ir sava saimniecība, zeme, mežs, tehnika, lopi, arī darbs. Usānu dzimta ir labs paraugs daudziem.
— Mūsu mājās pat jubilejās stipro dzērienu nav. Izdzeram tikai pa glāzei vīna vai šampanieša. Liktenis man šajā ziņā ļoti labvēlīgs, jo es nezinu, ko nozīmē strīdēties ar piedzērušos vīru vai kādu no dēliem, — saka Mirdza.
“Saldas” viesības
Svētkos kuplā dzimta sanāk kopā, un ciemiņi cienājas vismaz ar piecām tortēm. Tās cep pati Mirdza, viņas māte Vija, kura atbrauc no dzimtajām mājām “Lukstiņiem” Mazzalves pagastā, māsas Rasma un Ausma, brāļasieva Silva, neatpaliek arī 84 gadus vecā tēvamāsa Anna.
— Tortu “plejāde” — tā mēs vienmēr smejamies, kad esam kopā. Katra saimniece cenšas atrast ko jaunu, un tad visiem jānogaršo, lai izvēlētos, kura izdevusies garšīgāka. Mums visas viesības ir “saldas”, bez alkohola reibuma, — stāsta jubilāre.
Būtu laba skolotāja
Mirdzas kundze ir zootehniķe, bet, ja vajadzētu profesiju izvēlēties vēlreiz, varbūt tomēr kļūtu par skolotāju.
Viņa vairākus gadus vadījusi Zalves pamatskolas vecāku komiteju, jo šajā skolā mācījās dēli. Vecākiem bijusi laba sadarbība ar bijušo pagasta padomes vadītāju Edvīnu Sniķeri, kurš nekad neatteicis palīdzību skolai.
— Man ļoti patīk bērni un parasti ar viņiem konfliktu nav. Varu kopīgu valodu atrast ar katru. Ja būtu citādi izveidojusies dzīve, varbūt būtu laba skolotāja, — min “Paeglīšu” saimniece.
Dēli nekāro pēc pilsētas
Mirdza un Vitolds Usāni saviem dēliem radījuši iespēju mācīties, un viņi nemaz negribētu, ka dēli kļūst par zemniekiem. Taču visiem četriem lauku darbi ļoti patīk, un jaunākajiem pēc govju slaukšanas dažreiz pat rokas sāp.
— Liels palīgs ir vecākais dēls Māris, kurš pēc dienesta nu saimnieko mājās. Ivars studē Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē, Mārtiņš šoruden sāks mācīties datorzinības Vecbebru profesionālajā vidusskolā, bet pastarītis Jānis — tepat Zalves pamatskolas 9. klasē.
Radi joko, ka divi dēli esot “atsitušies” tēvā, divi — manī, bet visi kopā viņi ir ļoti strādīgi un saticīgi, — priecājas laimīgā māte.
Lai labvēlīgs liktenis
Jubilārei nu jau otro vasaru ir diezgan neparasts darbs — viņa ir Jaunjelgavas virsmežniecības ugunstorņa novērošanas dežurante Zalves tornī. Skaidrā laikā no tā var redzēt līdz pat Madonas rajonam.
Pērn viņa pamanījusi, ka sācis degt Kalsnavas mežs. Šovasar, par laimi, ugunsgrēks ne pašu pagastā, ne tālākā apkaimē vēl nav bijis. Mirdzas kundzei tornī būt ļoti patīk, jo katru dienu daba esot citāda. Varot skatīties kā krāsu kino. Īpaši skaisti esot zeltainajā rudenī.
Kad jautāju Mirdzas kundzei, ko viņa pati sev novēlētu turpmākajā dzīvē, saņēmu noteiktu atbildi:
— Sev un maniem mīļajiem veselību. Ja ir veselība, viss cits ir paveicams. Novēlu, lai maniem dēliem būtu labas sievas, bet man saticīgas vedeklas. Būs kā meitas, kuru mums nav. Gaidīsim mazbērnus.
Gribu dzīvot un strādāt savās mājās, priecāties par ziedu pilnajām pļavām, kur vācu ārstniecības zālītes tējai. Lai liktenis man arī turpmāk labvēlīgs, lai vēl ilgi varu būt kopā ar savu vīru Vitoldu, kuram blakus jūtos droša un stipra.
