Gazificējot Kokneses pagastu, turpinās dabasgāzes cauruļvadu izbūve. Pēc līguma firmai “Gāze—komunālserviss” tā bija jābeidz jau 20. februārī, bet darbs par vairākiem mēnešiem aizkavējies.
Gazificējot Kokneses pagastu, turpinās dabasgāzes cauruļvadu izbūve. Pēc līguma firmai “Gāze—komunālserviss” tā bija jābeidz jau 20. februārī, bet darbs par vairākiem mēnešiem aizkavējies.
Vēlāk sāka, vēlāk beigs
Kā stāsta akciju sabiedrības “Latvijas gāze” Jēkabpils dabasgāzes Aizkraukles iecirkņa meistars Artūrs Ciriņš, cauruļvadus Koknesē vajadzējis sākt ierīkot jau 2001. gada novembrī, bet dažādu iemeslu dēļ darbs sākās tikai šīgada janvārī.
— Mēneša laikā visu nav iespējams paveikt, līdz ar to darbu nobeigums no 20. februāra atvirzīts uz 1. maiju, — stāsta Ciriņa kungs. — Būtībā nav pareizi cauruļvadu sistēmu būvēt ziemā, kad zeme sasalusi, taču, tā kā darbus laikus nesāka, citas iespējas nebija — vajadzēja rakt salā. Darbu sākums kavējās vairāku iemeslu dēļ. Bija nesaprašanās par gāzesvada atzara īpašumtiesībām, priekšlīgumu par dabasgāzes izmantošanu Kokneses pagasta padome un “Latvijas gāze” noslēdza tikai oktobra beigās. Radās neskaidrības arī projekta izstrādē, traucēja sliktie laika apstākļi.
Sarežģītākais projekts rajonā
Kokneses gazifikāciju Ciriņa kungs raksturo kā līdz šim vissarežģītāko projektu Aizkraukles rajonā. Koknesē zemē jāiegulda gandrīz trīs kilometri cauruļu, izvadot tās gan zem šosejas Rīga—Daugavpils, gan zem dzelzceļa. Nepieciešams šķērsot arī Pērses upi.
— Jāizbūvē daudz dabasgāzes cauruļvada atzaru, savienojumu, jāpievada caurules vairākiem objektiem. Gāzesvads jau pievadīts sporta hallei, izbūvēta trase līdz katlumājai, bet vēl jāveic sarežģītākā projekta daļa — gāzesvada ierīkošana pāri Pērses upei, zem dzelzceļa un šosejas, — stāsta Ciriņa kungs.
Pāri upei caurules bija plānots stiprināt pie tilta, taču to neļāva darīt. Nu ielikti betona balsti, un caurules stiprinās pie tiem, nospriegojot ar metāla trosi. Zem šosejas Rīga—Daugavpils caurule jau ievietota caurdūrienā, bet vēl jāveic caurdūriens zem dzelzceļa.
— Tas būs pats grūtākais, — prognozē Artūrs Ciriņš. — Zem sliedēm jāizdur apmēram 40 metru gara caurule, kura jāiegulda ļoti dziļi zemē, lai atbilstu “Latvijas dzelzceļa” pieprasītajiem drošības normatīviem.
Maksā “Latvijas gāze”
Kokneses pagasta gazifikācijas projekta izmaksas ir apmēram Ls 83000, un to apmaksā “Latvijas gāze”. To darot, “Latvijas gāze” Kokneses pagastā cer realizēt noteiktu daudzumu gāzes.
— “Latvijas gāze” tikai tādēļ iegulda naudu gazifikācijā, — stāsta Artūrs Ciriņš. — Ja Koknesē nesaskatītu potenciālos gāzes pircējus, nekāda gazifikācija nenotiktu.
Kokneses pagasta padome un “Latvijas gāze” noslēgušas priekšlīgumu, kurā paredzēts, cik lielam jābūt gāzes patēriņam Koknesē. 2002. gadā koknesiešiem jāpatērē vismaz 150 tūkstošu kubikmetru gāzes, 2003. gadā — jau 350 tūkstošu kubikmetru, bet līdz 2008. gadam tās patēriņš jāpalielina līdz vienam miljonam kubikmetru gāzes gadā. Līgumi par dabasgāzes piegādi Kokneses pagasta padomei jāslēdz vismaz līdz 2010. gadam, un gāzi jāsāk lietot sešu mēnešu laikā pēc gāzesvada izbūves un nodošanas ekspluatācijā.
Ja nelietos, piemēros naudassodu
Priekšlīgumā arī noteikts, kā “Latvijas gāze” un Kokneses pagasta padome rīkojas gadījumā, ja gāzes lietošana nesākas noteikto sešu mēnešu laikā. “Latvijas gāze” priekšlīgumu tad lauž, bet Kokneses pašvaldībai jāmaksā Ls 50507 liela sodanauda.
Sodanauda būs jāmaksā arī tad, ja līdz 2006. gada 31. decembrim Koknesē izlietos mazāk gāzes, nekā paredzēts priekšlīgumā — 2200 tūkstošu kubikmetru.
Iespējams, šie skaitļi var nedaudz mainīties, jo sākotnēji bija paredzēts, ka gāzesvadu ekspluatācijā nodos šīgada 1. maijā, bet, tā kā darbi aizkavējās, maijā tas nenotiks.
