Šogad ir pēdējā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta lauka darbu sezona. Saistībā ar atlantu no 2000. līdz 2004. gadam profesionālie un amatierornitologi noskaidro visu Latvijā ligzdojošo putnu izplatību.
Šogad ir pēdējā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta lauka darbu sezona. Saistībā ar atlantu no 2000. līdz 2004. gadam profesionālie un amatierornitologi noskaidro visu Latvijā ligzdojošo putnu izplatību.
Pašlaik aplūkota lielākā daļa Latvijas teritorijas, tomēr atlikuši arī “baltie laukumi”, īpaši Latgales pusē. Ja pazīstat putnus un vēlaties iesaistīties šobrīd vislielākajā un nozīmīgākajā Latvijas putnu izpētes pasākumā, zvaniet 7221580 vai rakstiet: viesturs@lob.lv, atlanta koordinators Viesturs Ķerus.
Atlanta pētījumiem visa Latvijas teritorija ir sadalīta 2785 kvadrātos, kuru lielums ir 5 x 5 kilometri. Katrā kvadrātā jāreģistrē visas tajā ligzdojošās putnu sugas. Šobrīd kaut viena putnu suga reģistrēta 93 procentos visu kvadrātu.
Līdz šim saistībā ar atlantu Latvijā konstatētas vairāk kā 200 ligzdojošu putnu sugu. Tieši šajos gados Latvijas putnu faunai pievienojušās arī jaunas sugas — bišu dzenis un baltkakla mušķērājs.
Pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants veidots laikā no 1980. līdz 1984. gadam. Jaunā atlanta rezultāti ļaus spriest par pārmaiņām, kādas Latvijas putnu populācijas skārušas pēdējos divdesmit gados. Ļoti spilgts piemērs ir zaļā vārna. Vēl pirms divdesmit gadiem šis putns bija sastopams daudzviet visā Latvijā, taču šobrīd zaļā vārna ligzdo tikai atsevišķās vietās, un speciālisti prognozē šīs sugas izzušanu. Arī ūbeles izplatība ir ievērojami samazinājusies.
Vairākām sugām notikušas pozitīvas pārmaiņas. Piemēram, ziemeļu gulbis, kurš pirmā atlanta laikā bija sastopams tikai nelielā teritorijā Kurzemē, tagad kļuvis par parastu ligzdotāju visā šajā novadā un izplatījies arī citviet Latvijā. Vēl lielākas pārmaiņas skārušas vidējo dzeni. Pirmā atlanta laikā viņš novērots tikai dažās vietās, bet tagad sastopams piemērotos biotopos visā Latvijā.
