Nedēļa paskrēja saspringti, gatavojoties šodienas lielajam notikumam — Aizkraukles dzimšanas dienai. Diena īpaša ar to, ka svinēsim apaļu — 50. — jubileju. Ceturto reizi šajā dienā pašvaldība veido apskatu par aizritējušā gada notikumiem. Tādējādi apkopojam arī pilsētas vēsturi, jo katru gadu atskatāmies uz svarīgākajiem notikumiem. Man datorā izveidota mapīte, kurā regulāri apkopoju presē lasīto, interesantas fotogrāfijas, informāciju par notikušajiem pasākumiem. Janvārī šo arhīvu revidēju, sadalot notikumus tēmās, izceļot spilgtākos, kas arī kļūst par gada notikumiem. Dažas no nominācijām katru gadu ir atšķirīgas, bet ir arī nemainīgās — kultūra, sports, sabiedrība, uzņēmējdarbība. Šogad izdalītas sešas nominācijas. Lai apkopotu iespējami precīzāku informāciju, pāršķirstu “Domes Vēstis”, “Staburaga” portālu, kā arī aptaujāju vietējos iedzīvotājus, uzklausot būtiskāko. Paralēli strādāju pie svētku koncerta scenārija. Pasākums veidots divās daļās — gada notikumi un svētku koncerts. Koncerta daļai uz kultūras nama skatuves nepieciešams izbūvēt podestu korim. Uz skatuves būs gan komponists Jānis Lūsēns, gan koris un ansamblis. Ideja par šādu koncerta formātu radās kora “De Cantare” diriģentam Eduardam Grāvītim. Viņa un Jāņa Lūsēna kopīgi veidotās koncertprogrammas daļa būs dzirdama Aizkrauklē.
Pasākumā ielūgti cilvēki, kas bija klāt pilsētas dzimšanā 1967. gadā. Apzinājām sešus. Visus uzrunājām, jautājām, vai viņi varēs ierasties. Ieradīsies arī viesi no Krāslavas novada, ar viņiem parakstīsim sadarbības līgumu.
Jubilejas pasākumu gatavošanā ir daudz palīgu, piemēram, vietniece saimnieciskajos jautājumos gādāja dāvanas, ziedus, novada sabiedrisko attiecību vadītāja sagatavoja pateicības un saiņoja dāvanas, muzeja direktore apgleznoja stikla vāzes, kas būs dāvanas sešām šī gada nominācijām. No tipogrāfijas atvedām nesen nodrukāto grāmatu par Goda pilsoņiem, tapis arī jauns buklets par Aizkraukli.
Pilsētas jubilejas svinības ievada arī citus notikumus, un tuvākais, par ko runājām nesen darba grupā, — skolēnu un jauniešu radošais festivāls 19. maijā, kas būs sadarbības novadu dziesmu un deju diena, kā arī Aizkraukles jauniešu pulciņu, biedrību kopāsanākšana.
Mana darbība ir plaša un sniedzas ārpus kultūras pasākumiem. Katru pirmdienu plkst. 8.15 piedalos pašvaldības sanāksmēs, kurās runājām par visām jomām, arī par šobrīd aktuālo ceļu tīrīšanu. Pagājušajā pirmdienā runājām arī par “Staburagā” aprakstīto bezpajumtnieku Aivaru. Pirms tam biju mājas, kurā viņš nakšņo, kāpņu telpā, un tobrīd uzturējās arī dienā. No piedāvātās istabas viņš atteicās un tā vietā teicās doties uz Rīgu. Vakar sapulcē spriedām par bāriņtiesas un sociālajiem jautājumiem.
Paralēli strādāju pie Aizkraukles televīzijas raidījumiem un jaunākajā laidienā aptaujāju dažus pašvaldības iestāžu — sporta centra, muzeja, bibliotēkas, Bērnu un jauniešu centra — vadītājus, tūrisma speciālisti, uzzinot viņu vērtējumu par aizvadīto gadu.
Mana ideja ir vienotais klientu apkalpošanas centrs (VKAC) Aizkraukles pašvaldībā. Janvāra pirmajā pusē varu teikt, ka iecere ir piepildīta — projekts par centra izveidi iesniegts finansējuma saņemšanai. Finansējums būs, un centru izveidot plānojam līdz maijam. To ierīkos bijušās rajona padomes ēkas pirmajā stāvā. Šonedēļ jau varēsim uzdot arhitektam, lai viņš izveido centra plānu. Runājot par šāda centra lietderību, ir skaidrs, ka tāds ir nepieciešams, jo bieži pilsētas iedzīvotāji neizprot, kas kurā vietā domes ēkā ir, virina visas durvis un taujā, piemēram, kur var saņemt pasi, kur var iesniegt pieprasījumu vietai bērnudārzā utt. Klientu apkalpošanas centrs būs vieta, kur saņemt ļoti plašu informāciju, bieži vien uz vietas e-vidē, internetā ar speciālista palīdzību nokārtot lietas tā vietā, lai speciāli ietu uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vai citviet. Ir jau vienošanās ar VID par divu darbinieku pārcelšanu uz šo centru. Šī vieta būs daudz pieejamāka bērnu vecākiem, kuri spiesti mazuli vest līdzi ratos, kā arī invalīdiem. Apkalpošanas centrs būs izvietots ēkas vestibilā, līdzīgi kā pastā, poliklīnikā, aprīkots ar rindu mašīnu. Ir jau panākta vienošanās par vienotu darba laiku ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli, VID, Nodarbinātības valsts aģentūru. Nopietnas sarunas pašlaik ir ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Aizkraukles nodaļu par pārcelšanu no bijušā universālveikala ēkas un strādāt līdzās VKAC. Pašlaik telpa, kuru piedāvājam PMLP, ir izīrēta, bet tas ir risināms jautājums.
Sociālā dienesta darbinieki nevar 24 stundas nostāvēt blakus katrai ģimenei — to saku saistībā ar notikumiem Dobelē, kur dzīvoklī nedēļu atradās divi miruši vecāki, viens miris bērns un trīs bērni bija pārsaluši un neēduši. Pirmkārt, tā ir vecāku atbildība, un sociālais darbinieks biežāk ir kā ugunsgrēka dzēsējs. Zinu, ka Aizkraukles novada sociālā dienesta darbinieki visus viņu aprūpē esošos pazīst, ir tikušies, apzinājuši problēmas, bet tik un tā katram klāt nenostāvēt. Ārkārtas situācija var arī rasties vietās, par kurām līdz tam pat nebija aizdomu, bet tā vienkārši bija apstākļu sakritība.
Pagājušajā nedēļā sabiedrībai kļuva zināma Mežaparka estrādes pārbūves ideja, un redzētā vizualizācija man patīk. Pēdējā brīdī projekts kļuva arī par vairākiem miljoniem dārgāks. Estrādi nepieciešams modernizēt, kaut vai tāpēc, ka Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. Skatītāju un dalībnieku tūkstošu plūsmai esošā estrāde un pārējā teritorija bieži vien ir ļoti nepiemērota. Mani bažīgu dara pārāk īsais remontdarbu realizācijas laiks, un pieļauju, ka projektu līdz plānotajam laikam — 2018. gada vasarai — realizēt nepaspēs.
Līdzīgi apstākļi — izmaksu sadārdzināšanās — būs arī Aizkraukles pagastā realizējamajam projektam par vēsturiskās ekspozīcijas ierīkošanu pagasta kultūras namā. Būvniecības valsts kontroles birojs šo ēku pārbaudīja, un saistībā ar pastiprinātajiem drošības noteikumiem sabiedrisko ēku ekspluatācijā kultūras namam jāveic tehniskās kārtības ekspertīze. Ja atklātos nepieciešamība veikt kādus papildu remontdarbus, tie pašreizējā projekta tāmē nav iekļauti.
Nedēļas nogale bija kā radīta slēpošanai, slēpes ir, bet saistībā ar gatavošanos pilsētas dzimšanas dienai abas brīvdienas pavadīju pie papīriem un datora, gatavojot prezentācijas materiālus. Viena no man iecienītākajām slēpošanas vietām ir “Mailes” Vietavas pusē. Ja sniegs līdz nedēļas beigām nenokusīs, sākumā iemēģināšu trasi pie pilsētas sporta halles.
Anta Teivāne, Aizkraukles novada domes deputāte, pašvaldības vadītāja vietniece, Aizkraukles novada kultūras nama direktore
