Lai medības kļūtu efektīvākas un drošākas, šobrīd Latvijā top grozījumi medību noteikumos. Tos sagatavojusi Latvijas mednieku asociācija un Valsts meža dienesta speciālisti. Šie grozījumi varētu stāties spēkā jau šīs vasaras vidū.
“Staburags” noskaidroja, kādi jaunumi sagaida medniekus un kas, iespējams, jau šoruden, ejot medībās, būs jāņem vērā. Informē Sēlijas virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis.
Mudinās pievērsties bebru šaušanai
Plānots, bebru medību termiņu pagarināt no līdz 30. aprīlim vai līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma sasniegšanai. (Šobrīd bebrus atļauts medīt no 1. augusta līdz 31. martam — aut.) Mednieku domas šajā ziņā atšķiras. Ir gan pavasara medību pretinieki, gan arī tādi mednieki, kuri šo ideju atbalsta. Protams, ir liela iespējamība pavasarī nošaut grūsnu bebru mātīti, un tas ir neētiski. Tomēr daudzviet bebrs vairs nav tikai ainavas sastāvdaļa. Šis dzīvnieks mežam un lauksaimniecības platībām rada ievērojamus postījumus, appludinot lielas teritorijas. Lai kādu termiņu arī noteiktu, katrā vietā individuāli jāizvērtē — šaut bebru vai nē, un nav būtiski — rudens vai pavasaris. Turklāt pavasarī var medīt pagājušajā gadā dzimušos jaunos bebrus.
Grozījumi attieksies arī uz medību norisi. Turpmāk medniekam “uz rokas” nebūs bebru medību licenču. Par katru nomedīto dzīvnieku jāraksta akts, kā tas ir vilku un lūšu medībās. Pēc tam šo aktu mēneša laikā jāapmaina pret bebra licenci. Šie grozījumi plānoti tāpēc, ka mednieki bebrus medī maz, un ir nelietderīgi drukāt milzīgu apjomu bebru licenču, kuras tā arī netiek izmantotas. Iespējams, bebrus varētu uz laiku pārvietot arī nelimitēto medījamo dzīvnieku kategorijā, līdz populācija pietiekami samazināsies. Tad šo dzīvnieku medīšanai licences nebūs vispār.
Mainīs termiņus
Paredzēts pagarināt arī āpšu medību termiņu. Šobrīd āpšus atļauts medīt no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Grozījumos paredzēts, ka medības ilgs no 1. augusta līdz 31. decembrim. Jau augustā āpši ir izveduši jauno paaudzi, un nav iemesla šīs medības aizkavēt.
Plānots līdz 30. novembrim pagarināt arī pīļu medību sezonu (šobrīd tā beidzas 15. novembrī), kā arī sējas, baltpieres un Kanādas zosu medību sezonu. Iespējams, medījamo putnu sarakstā varētu iekļaut arī meža zoss.
Medību noteikumus plānots papildināt ar jaunu punktu — izmantojot aļņu buļļa vai govs, staltbriežu buļļa vai govs un stirnu āža medību atļauju, noteiktajos termiņos būs ļauts neatkarīgi no dzimuma nomedīt atbilstošas sugas dzīvnieku, kas jaunāks par gadu.
Jāpiesaka atbildīgajam
Līdz šim katras medības jāpiesaka vietējā mežniecībā. Grozījumi paredz, ka turpmāk mednieku kolektīvs attiecīgajā mežniecībā pieteiks medības visai sezonai. Savukārt mednieku kolektīvā būs kāds cilvēks, kurš koordinēs visus kolektīva medniekus un būs informēts par to, kur un kādi mednieki konkrētajā dienā medī. Ja Valsts meža dienesta darbinieki vēlēsies uzzināt, kurš konkrētajā apvidū šāvis, viņi vērsīsies pie atbildīgās personas. Šī sistēma ievērojami uzlabos arī drošību medībās, jo varēs daudz precīzāk koordinēt medību vietu, īpaši gaides medībās, kad vienā vakarā mežā ir vairāki medību vadītāji un vairāki mednieki.
Cita izsekošanas kārtība
Plānots mainīt arī ievainota dzīvnieka izsekošanas kārtību, ja dzīvnieks iegājis cita mednieku kolektīva teritorijā. Pēc saskaņošanas ar kaimiņu kolektīvu izsekošanu drīkst turpināt ne vairāk kā trīs mednieki. Ja izmanto medību šķirnes suni, viņš jāved pavadā. Tāpat kā līdz šim, ja nav iespējams sazināties ar attiecīgo mednieku kolektīvu, nepieciešams, lai medniekus pavadītu Valsts meža dienesta pārstāvis.
Paredzēts papildināt arī medību vadītāja pienākumus. Viņam turpmāk būs precīzi jāzina, kur ir medību iecirkņa robežas, kur veikta nepieciešamā saskaņošana ar meža īpašniekiem, lai mednieki pat nejauši nemedītu vietās, kur tas nav atļauts.
Skaidrība par krāsām
Plānots precīzi reglamentēt košas krāsas apģērba elementu lietošanu medībās ar dzinējiem. Medniekiem nebūs atļauts piedalīties medībās, ja viņu apģērba augšdaļā nebūs spilgtas krāsas elementu — sarkanas, oranžas vai dzeltenas vestes, cepures, cepures lentes, kas nav šaurāka par trim centimetriem, vai tādas pašas lentes ap piedurkņu augšdaļu.
Eksāmens obligāts
Mednieki turpmāk drīkstēs piedalīties medībās, ja būs sekmīgi nokārtots eksāmens šaušanā. To paredzēts organizēt ik pēc diviem gadiem. Mednieki varēs izvēlēties — šaut ar gludstobra ieroci pa “skrejošu” mežacūkas mērķi 35 metru distancē, šaut ar gludstobra ieroci pa lidojošiem mērķiem vai šaut ar vītņstobra ieroci pa “skrejošu” aļņa mērķi 100 metru distancē. Pret šiem grozījumiem iebilst lielākoties gados veci mednieki, kuri to pamato ar ekonomiskajām grūtībām — patronas ir samērā dārgas, un nepieciešams bieži trenēties. Tomēr mednieks, kurš izšauj reizi vai divas gadā, pakļauj briesmām ne tikai sevi, bet arī citus medniekus, jo nespēj veikli rīkoties ar ieroci. Arī trāpījums bieži vien nav precīzs, un dzīvnieks negūst nāvējošu ievainojumu. Plānots, ka gados veciem medniekiem eksāmena noteikumi nebūs tik stingri.
Nāksies iztikt bez luktura
Līdz šim medības tumsā ar mākslīgo gaismas avotu bija atļautas, medījot lapsas un jenotus, kā arī mežacūku, staltbriežu govju un teļu postījumu vietās. Diemžēl daudzi mednieki pieteica lapsu un jenotu medības un uz nebēdu medīja arī citus dzīvniekus. Tāpēc noteikumu grozījumos paredzēts, ka turpmāk mākslīgo apgaismojumu varēs izmantot, tikai medījot mežacūkas postījumu vietās, ja par šiem postījumiem noformēts Valsts meža dienesta noteikta parauga akts, kā arī izsekojot ievainotu limitēto medījamo dzīvnieku, ja medību atļaujā izdarīta atzīme par ievainošanu ar asinspēdu. Nedrīkst aizmirst, ka mākslīgo gaismas avotu drīkst izmantot, medījot tikai vismaz no 2,5 metrus augsta tornīša.
“Mazkalibrene” jāaizmirst
Grozījumi paredzēti vītņstobru ieroču lietošanas ierobežojumi pārnadžu medībās. Pagaidām nav precīzi zināms, vai būs aizliegts lietot noteikta kalibra munīciju, vai ierobežojumu noteiks pēc lodes svara vai sākuma enerģijas. Iespējams, dižmedījumu nedrīkstēs šaut ar vītņstobra ieroča lodi, kuras enerģija stobra galā ir mazāka par 3000 džouliem. Tomēr jau šobrīd skaidrs, ka ar patronu LR22 (tautā saukta par mazkalibrenes patronu) pārnadžus medīt būs aizliegts.
Mazāk saskaņojumu
Līdz šim, pirms fotografēt staltbriežu, medņu un rubeņu riestu vai fotografēt šo dzīvnieku mazuļus viņu mītnes vietu tuvumā, bija jāsaņem rakstiska atļauja kā no medību tiesību lietotāja, tā arī no Valsts meža dienesta. Plānots, ka Valsts meža dienesta saskaņojumu vairs nevajadzēs.
“Staburags” aicina diskutēt par gaidāmajiem medību noteikumu grozījumiem. Mednieki vēl var panākt pēc iespējas labāku medību noteikumu izstrādāšanu.
