Pavasaris mūsu ģeogrāfiskā platuma grādos neiztrūkstoši saistīts ar zemes darbiem — sēšanu, stādīšanu, audzēšanu. Dažiem šis ir sezonāls ienākumu avots. Tā kā katrs pavasaris nedaudz atšķiras viens no otra, arī šis nav līdzīgs pērnajam, ļoti karstajam (2. maijā gaisa temperatūra Skrīveru meteoroloģisko novērojumu stacijā sasniedza 26 grādus), turklāt šogad stādu audzētājiem jāsamierinās ar vēl nebijušu gadījumu — nenotiek tradicionālie pavasara gadatirgi.
“Staburags” uzrunāja trīs stādu audzētājas — Skrīveru, Jaunjelgavas un Aizkraukles novadā. Viņu teiktajā saklausāms gan optimisms, gan bažas.
Visiem nepietiks
Šogad sesto gadu pircējus pie sevis gaida skrīveriete Inese Zarāne. Viņa nodarbojas ar vasaras puķu un ziemciešu, kā arī paprikas un tomātu stādu audzēšanu. Visu izaudzē piemājas dārzā un savus produkciju piedāvā ar firmas zīmi “Stādi Skrīveros”. Inese stāsta, ka stādu tirdzniecību sākusi aptuveni pirms nedēļas. Laiks auksts, tāpēc tomātu stādus vēl nesteidz pirkt. No maija audzētais būs iegādājams arī Skrīveru tirgū. “Mana niša ir puķes, un necenšos pārāk aizrauties ar dārzeņu stādu audzēšanu, tāpēc saku, ka, piemēram, manu audzēto tomātu dēstu visiem gribētājiem nepietiks,” stāsta Inese. Pārsvarā tomātus audzē savam patēriņam, un pārdošanā nonāk vien tas, kas paliek pāri. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka puķu stādu audzēšana un pārdošana no vaļasprieka pārvērtusies par darbu un ģimene rēķinās ar plānotajiem ienākumiem. Sešu gadu laikā palielinājusies arī apstrādājamās zemes platība, un tas par spīti iepriekš nolemtajam, ka “šogad gan tik daudz neaudzēsim”. Tiesa, citus gadus lielākais produkcijas noiets bija gadatirgos, kas šogad vīrusa epidēmijas dēļ netiek rīkoti. Inese teic, ka, līdzīgi kā citos novados, arī Skrīveru pusē kāds varētu uzņemties apkopot visus mājražotājus, tajā skaitā stādu audzētājus. Vai tas nenozīmētu lielāku konkurenci? Skrīveriete teic, katram savi klienti, pārdevēji savā starpā nekaujas. Jautāta par darbības paplašināšanu nākotnē, viņa šādu iespēju nenoliedz.
Sezonu sāk nedēļu agrāk
Sarunājoties ar Ingunu Lejiņu no saimniecības “Līgotnes” Aizkraukles pagastā, apstiprinājās manas aizdomas par to, ka šogad, iestājoties krīzei, lauku cilvēku interese par stādiem palielināsies. Inguna saka, salīdzinot ar pagājušo gadu, tagad interese par stādiem ir lielāka.
Savā tirdzniecības laukumā pie veikala “Metālists” viņa ir jau piecpadsmito gadu. Te ir plaša tomātu stādu izvēle, ap 100 šķirņu, gurķu, paprikas, 10 šķirņu zemeņu stādi, kā arī ziemcietes, viengadīgo puķu stādi un dažādu šķirņu peonijas.
Inguna nenoliedz, ka gadatirgu aizliegšanai ir negatīvs efekts. Ierasti tirdzniecības sezonu viņa sāk 1. maijā, bet šogad, baidoties par iespējami zemo pircēju aktivitāti, pārdot sākusi nedēļu agrāk. “Līdz šim pircēji nav sūdzējušies, ka nav naudas, ka krīze arī viņus skārusi,” stāsta Inguna. Taujāta par konkurenci, viņa saka, tai ir pozitīvs efekts — liek aktīvāk domāt, rīkoties. “Redzēs, kā būs vasarā, ja ārkārtas situāciju neatcels. Tad gan daudziem naudas būs mazāk un puķu vietā izvēlēsies maizi.”
Apbrīno “Līgotņu” tomātus
Stāstot par savu saimniecību, Inguna teic, ka nodarbojas ar sava veida kolekcionēšanu — siltumnīcās aug ap 150 šķirņu tomāti. “Citus gadus vedu tomātus uz Rīgas Centrāltirgu, cilvēki ne tikai pirka, bet apbrīnoja, fotografēja citādos tomātus,” stāsta “Līgotņu” saimniece. “Visi stādi manis pašas audzēti. Varbūt iesaiņojums dēstiem nav tik glauns kā importa precei, nereti lietoju vienus un tos pašus trauciņus vairākas reizes, jo pircēji tos mēdz atnest atpakaļ. Daru to, kas man patīk.”
Vai meteorologu prognozes par naktīm ar temperatūru ap nulle grādiem pircējus neattur no tomātu, paprikas stādu iegādes? Inguna atbild apstiprinoši — stādus, tā teikt, “aizrunā”, gaidot siltāku laiku, bet divi no pircējiem tomātus dēstīs apkurināmās siltumnīcās.
Interesanti, ka teju visus piecpadsmit gadus, kopš “Līgotnēs” izaudzētais iegādājams šajā tirgus laukumā, stādu cenas principā neesot mainītas. Tas arī, neraugoties uz to, ka nereti pavasaris, kā, piemēram, pērn, atnesa pārsteigumu — no visām iesētajām sēklām uzdīga tikai 10%. Lai gan zināms šo sēklu piegādātāju vārds, atbilstoši mūsdienu sapratnei par to, kas ir pareizi, kas nepareizi, atturēšos to nosaukt.
Katra dārznieka
sapnis
Par Lauku atbalsta dienesta projekta līdzekļiem Agrita Laizāne Jaunjelgavas novada Daudzesē pirms trim gadiem izveidojusi teju dārznieka paradīzi ar milzīgu, apkurināmu siltumnīcu tās centrā. Līdzās izmērā mazāka, ar koka korpusu, izgatavota Neretas novadā brāļu Kronīšu darbnīcā. Savukārt lielā siltumnīca ir no metāla un polikarbonāta — plaša un teju četras reizes lielāka. Agrita stāsta, ka šopavasar pie viņas var iegādāties galdā un vēderā liekamo, gan apstādījumos stādāmo. No pārtikā lietojamiem augiem te iegādājama paprika, tomāti — sarkanie un dzeltenie, tajā skaitā maziem augļiem — ķiršu un pat nokarenie, piemēram, uz balkona audzējami. Te arī vedeklas no Īrijas atvestā garšīgā tomāta pēcnācēji, kura sēklas Agrita saglabājusi, iesējusi un nu mēģina izaudzēt savus īru tomātus. Siltumnīcā aug arī gurķi, lapu salāti, redīsi, arbūzi, melones, fizāļi, spināti un daudz kas cits. Puķu te neskaitāmi daudz, tāpēc pat necentīšos visas nosaukt. Tā kā darba ļoti daudz, “Gundegu” saimniece jokojot saka: “Man šogad pašizolācija siltumnīcā.”
Līdzīgi kā citviet, arī Daudzevā palīgus dārza darbiem atrast teju neiespējami, tāpēc ar visu jātiek galā pašai. Daļa tomātu stādu pārvietoti uz pirtiņu un satupināti uz soliem, galdiem, lāvām. Tas tāpēc, ka pavasaris joprojām ar aukstām naktīm, tomātu stādus pērk tikai tie, kuriem siltumnīcas ir apkurināmas. Lai jau labi paaugušies tomāti nedaudz piebremzētu savu attīstību, tos novietoja vēsākā un tumšākā vietā nekā siltumnīca. Tie, kuriem savi tomāti neizaugs, vasarā laipni gaidīti “Gundegās”, kur, spriežot pēc pašreizējās situācijas, būs tomātu pārprodukcija. ◆
