Policija arvien aktīvāk iesaistās cīņā ar nelegālā alkohola tirgotājiem. Diemžēl process, lai likumīgi savāktu pierādījumus pret šiem darboņiem, ir sarežģīts.
Policija arvien aktīvāk iesaistās cīņā ar nelegālā alkohola tirgotājiem. Diemžēl process, lai likumīgi savāktu pierādījumus pret šiem darboņiem, ir sarežģīts. Turklāt “točku” saimniekiem ir pastāvīgo klientu loks, un “svešajiem” viņi grādīgo nepārdod.
— Kopš gada sākuma Aizkraukles rajona policijas pārvaldes darbinieki par nelegālā alkohola iegādāšanos sodījuši 30 personu, savukārt 27 protokoli uzrakstīti par nelegālā alkohola tirdzniecību, — saka Aizkraukles rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja priekšnieks Aigars Zīmelis. — Iespējams, vienreiz pieķertie “točku” saimnieki kļūst piesardzīgāki, jo šogad, salīdzinot ar situāciju pērn, nevienu nav izdevies pieķert atkārtoti. Turklāt katrai “točkai” ir savs pastāvīgo klientu loks un “svešiniekam” spirtoto dzērienu bieži vien nemaz nepārdod.
Zīmeļa kungs nevar nosaukt vienu konkrētu pagastu, kurā nelegālā alkohola tirdzniecības vietu būtu visvairāk. Situācija visos pagastos un pilsētās ir aptuveni līdzīga. Visaktīvāk šobrīd cīņa ar “točku” īpašniekiem notiek Aizkrauklē, Jaunjelgavā, Koknesē un Skrīveros.
— Policijai lielākā daļa nelegālā alkohola tirdzniecības vietu ir zināma, — turpina Aigars Zīmelis. — Diemžēl procedūra, lai likumīgi savāktu neapstrīdamus pierādījumus, ir visai sarežģīta. Nepietiek tikai ar to, ka zinām “točkas” vietu. Tāpēc arī pieķerto tirgotāju skaits ir salīdzinoši neliels.
Aigars Zīmelis uzskata, ka par šiem pārkāpumiem būtu nepieciešami daudz bargāki sodi. Šobrīd par nelegālā alkohola iegādāšanos paredz naudassodu līdz simt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus un spirtu.
Savukārt par nelegālā alkohola tirdzniecību fiziskajām personām paredzēts naudassods no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces un to pārvadāšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
Diemžēl institūcijas, kuras nosaka soda lielumu, bieži vien izvēlas pēc iespējas mazāku sodu, un līdz ar to rodas nesodāmības un visatļautības izjūta. Par nelegālā alkohola tirdzniecību sodam būtu jābūt daudz bargākam, īpaši fiziskajām personām.
