Izskatot grozījumus Alkohola aprites likumā, deputāti tā arī nevienojās par alkohola pārdošanas laika pagarināšanu, toties pašiem par lielu pārsteigumu bez jebkādām debatēm nobalsoja, ka turpmāk 1. septembris Latvijā būs “sausā diena”. Lai likums stātos spēkā, Saeimai tas vēl ir jāapstiprina trešajā lasījumā. Drīz pēc otrā lasījuma dažu frakciju deputāti izplatīja paziņojumus, ka tas bijis pārsteidzīgs lēmums, kas būtu jāpārskata, taču publiskajā telpā šis balsojums radīja pamatīgu rezonansi — vai tiešām mūsu skolēni ir lielākie dzērāji pasaulē?
Tautas kalpiem laikam īsti nav ko darīt. Vai tiešām jaunieši alkoholu lieto tikai 1. septembrī? Deputāti laikam brīvdienās nav izgājuši no savām mājām. Pat mazajās provinces pilsētiņās vakaros pie veikaliem pulcējās jauniešu bariņi, kuri ne jau nu limonādi dzer. Vai nebūtu prātīgāk padrīt stingrāku kontroli veikalos, kur pārdod alkoholu, un palielināt sodu negodprātīgajiem pārdevējiem, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem pārdod alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus pusaudžiem? No tā nebūtu lielāks ieguvums, nekā aizliegt vienu dienu alkohola tirdzniecību vispār. Cienījamie deputāti laikam nav ievērojuši, ka pirms 1. septembra ir arī 31. augusts, kad pusaudži bez problēmām nopirks to, ko vēlēsies.
Ja šādu lēmumu pieņems, tas izskanēs visā pasaulē kā slavenais “meteorīts”, un tad varēs pasmieties par kārtējo Latvijas “izgudrojumu”. Ja jau nevar izkontrolēt tirgotājus, kuri pārdod alkoholiskos dzērienus veikalos, tad labāk noteikt vienu “sauso” dienu. Ar šādu likuma normu valdība tikai atzīst savu bezspēcību cīņā pret alkohola tirgotājiem.
Tas palielinās arī noietu “točkās”, kuru darbību tā arī nav izdevies apkarot. Vai 1. septembris nekļūs par “točku” rudens ražas dienu? Turklāt, ja nebūs alkohola, tad, iespējams, būs “zālīte” un tabletes, kurām tirdzniecības laiku neviens nespēj ierobežot.
Tas ka ar alkoholisma problēmu jācīnās, īpaši jauniešu vidū, ir nenoliedzami. Taču cerēt, ka aizliegums vienu dienu gadā pārdot alkoholu dos cerēto rezultātu, ir naivi. Par to, ko dara bērni, jāatbild vecākiem, un, ja mēs pietiekami atbildīgi audzināsim viņus, tad nedz likumi, nedz alkohols viņiem nebūs vajadzīgs. Un, ja reiz valdība citādi nespēj tikt galā ar šo problēmu, tad varbūt 1. septembris kalendārā jāiekrāso sarkans, lai vecāki brīvdienā var pieskatīt savus bērnus.
