Nākamnedēļ 75 gadu jubileju svin seciete Lolita Augsne. Jubilāre lielāko dzīves daļu saistījusi ar kultūru. Bijusi dziedātāja Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”, ar kuru kopā jau padomju laikā apceļotas daudzas valstis. Arī ar vīru Juri Lolitas kundze iepazinusies, dziedot korī.
No Seces uz Jelgavu
Lolita Augsne beigusi Seces pamatskolu, mācījusies Jaunjelgavas vidusskolā, bet pēc tam devusies uz Jelgavu, kur beigusi mūzikas vidusskolu, kļūstot par dziedātāju. “Paradoksāli, bet, kad mācījos pamatskolā, man ļoti nepatika dziedāt,” saka Lolitas kundze. “Bet dzīvē tā iznāca, ka lielāko daļu mūža esmu bijusi dziedātāja un nekad to neesmu nožēlojusi.”
Pēc mūzikas skolas beigšanas Lolita Augsne piedalījusies konkursā, lai iekļūtu Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”, un tas arī veiksmīgi izdevies. “Konkurss bija diezgan liels, bet man izdevās, tā sākās mana koristes karjera,” stāsta Lolitas kundze.
Ar vīru iepazīstas
Helsinkos
Ar nākamo vīru Juri jubilāre iepazinusies dziedot. Tas bijis 1962. gadā Helsinkos, kur noticis jaunatnes koru festivāls. Par šo festivālu jubilārei ir visjaukākās atmiņas. “Tas bija liels pagodinājums, jo mēs, 27 koristi, latvieši, pārstāvējām PSRS starptautiskā festivālā,” atceras jubilāre. “Toreiz bija iespēja satikties ar slaveniem mūziķiem un komponistiem. Festivālā bija ieradies arī pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins, ar kuru kopā fotogrāfējāmies. Lai arī būts daudzos festivālos, par šo ir vislabākās atmiņas.”
Lolitas kundze uzskata, ka koris “Latvija” joprojām ir viens no labākajiem pasaulē un latvieši vienmēr ir bijuši labi dziedātāji. “Koris ir piedalījies daudzos prestižos festivālos, kuros izcīnītas godalgotas vietas un prēmijas, bet par to masu mediji tikpat kā neko nestāsta,” saka Lolita Augsne. “Mums ir kolosāla iespēja parādīt sevi visai pasaulei, bet mēs to nedarām. Man ir kauns par to, kādu sēnalu mūziku atskaņo radiostacijas. Mums taču ir tik brīnišķīga mūzika.”
Jubilārei žēl, ka Secē kultūras dzīve ir kūtra. “Kādreiz cilvēki bija aktīvāki, dziedājām, priecājāmies, tas deva gandarījumu un arī iespējas,” saka jubilāre. “Ja es nebūtu dziedājusi, nebūtu redzējusi tik skaistas vietas daudzās zemēs, un redzētais ir tas, ko mums neviens nevar atņemt. Uzskatu, ka man dzīvē ir paveicies un tā ir nodzīvota skaisti.”
No darba nebaidās
Kad Lolitas kundze profesionālas koristes karjeru beidza, viņa strādāja dažādus darbus. “Esmu bijusi pat apkopēja un kurinātāja,” saka jubilāre. “No darba nekad neesmu baidījusies. Kad no Rīgas atgriezāmies Secē, māja, kuru iegādājāmies, pašiem bija jāatjauno. Gan saimniecības ēkas, gan viss, ko vasarā pie mājas var redzēt, pašu rokām padarīts. Kādreiz saimniecībā bija sešas govis, ar visu tikām galā.”
Arī tagad, kad Lolitas kundze kopā ar vīru atgriezusies Secē, abi tur divas govis, dārzeņi izaug pašu saimniecībā. Vasarā pie mājas ir plašas puķudobes, kurās zied 300 šķirņu dālijas. “Mums te ir lielas iespējas, un kāpēc gan tās neizmantot?” vaicā Lolitas kundze.
Dzimšanas dienu svin Rīgā
Lolitas kundzes ģimenē izauguši divi bērni — meita Madara un dēls Mārtiņš. “Arī bērniem esam centušies ieaudzināt mūzikas mīlestību, jau kopš mazotnes viņi kopā ar mums apmeklēja Operu,” saka jubilāre.
Dzimšanas diena parasti tiek svinēta kopā ar ģimeni un tuvākajiem draugiem, ar kuriem kopā dziedāts koros. “Jubilejās dodamies uz Rīgu, kur mums ir dzīvoklis, dzīvo bērni un draugi,” stāsta Lolitas kundze. “Un jaukākā dāvana ir biļete uz operu vai kādu labu klasiskās mūzikas koncertu.”
