Izlasot laikrakstā Agitas Grīnvaldes sagatavoto vēstuļu apskatu, gribu iebilst Marijas Slavietes teiktajam. Kundze raksta, ka viņas tēvs kā nacionālais partizāns smagi cietis.
Izlasot laikrakstā Agitas Grīnvaldes sagatavoto vēstuļu apskatu, gribu iebilst Marijas Slavietes teiktajam. Kundze raksta, ka viņas tēvs kā nacionālais partizāns smagi cietis. Viņai gan vajadzētu būt pareizi informētai.
Lai arī man kā kristietei negribas par to runāt un domāt, jo esmu visu atstājusi Dieva ziņā, taču pati savām acīm redzēju, kā šie vainīgie tiek sodīti.
Jā, mežrūpniecībai blakus, parkā, tika nošauts čekas majors, spiegs. Viņš ķēra mežabrāļus, kā plēsīgs suns sekojot pa pēdām pēc divu mežsargu paustajām ziņām. Lielā reibonī viņš iekrita slazdā. Mežrūpniecības direktors Bicis, mācītājs Rozenbergs un Bilstiņu dzirnavu melderis Reinis slēpa un gādāja par partizāniem. Bicis divreiz veda no Rīgas ķirurgu, kurš baznīcā veica smagas operācijas. Bilstiņu dzirnavu bēniņos un pie MRS kasieres Emīlijas Preises ārstējās slimie partizāni. Spiegi to bija uzzinājuši. Šis čekas majors bija savācis fotogrāfijas, kur un ar ko Bicis un citi tiekas, apakšā vēl pierakstīts, kas runāts. Tie bija mežsargu un telefona centrāles telefonistes rakstītie ziņojumi, lai vestu uz Rīgu.
Šis “plēsīgais suns” tika nošauts. Bicis steidzami paņēma visus materiālus, atstājot dokumentus un naudu. Šoferis Ēriks Ūbergs tos tūlīt aiznesa uz Biča pagrabu. Man bija jāpiezvana partorgam Kārlim Briedim un jāpasaka, ka Bicis atradis nošautu čekas virsnieku (uzvārdu neatceros). Nošauto Pudriķis un Briedis motocikla blakusvāģī aizveda uz Pļaviņām. Tika izlaistas baumas, ka nošauts viens mežabrālis.
Es tad strādāju mežrūpniecībā par kadru pārzini, bijām tikai septiņi darbinieki. Velta Briede bija darbvede.
Vēlāk mēs Biča pagrabā visus materiālus pārskatījām. Negatīvus attīstījām, visi bijām izmisumā. Ko darīt? Kā skatīties nodevējiem mežsargiem acīs? Mācītājs Rozenbergs teica: “Mierīgi, mierīgi! Mums jāizliekas, ka neko nezinām, un laipni pret viņiem jāizturas.” Vēlā vakarā pa vienam slepus gājām uz baznīcu. Altāra priekšā mēs lūdzām Dieva palīdzību un grēku piedošanu par nošauto.
Aija Berta Roga Koknesē
