Staburagā” esam rakstījuši par ģimenēm, kuras pieņem audzināšanā svešus bērnus. Taču tā notiek arī dzīvnieku pasaulē. Skrīverietes Vijas Adaškevičas saimniecībā šovasar tītariene kļuva māmiņa 29 cālīšiem.
“Tītarienes ir ideālas mātes,” stāsta Vijas kundze. “Šogad manā saimniecībā perēja divas tītarienes. Tajā laikā nopirkām inkubatorā izšķīlušos dienu vecus cālīšus. Vienai tītarienei apakšā palikām olas, otrai — cālēnus. Putnēni, kā jau mākslīgi pasaulē nākuši, nesaprata, kas tas par radījumu, kas viņiem klājas pāri, un muka prom. Taču tītariene cālīšus visu laiku uzraudzīja un, tiklīdz manīja, ka viņi, aukstumā sarāvušies, stāv maliņā, tūdaļ bija klāt, lai sasildītu. Nu jau cālēni krietni paaugušies, bet tītariene vēl arvien pieskata savus audžubērnus. Vistas tik ilgi ar cāļiem neauklējas,” no pieredzes zina putnu saimniece.
“Šī nav pirmā reize, kad tītariene adoptē svešus bērnus. Viengad, saozdama maltīti, ap māju slapstījās lapsa. Tītariene, izplētusi spārnus, skrēja kuplastei pretī, lai pasargātu savus lolojumus. Reiz tītariene uzņēmās rūpes arī par pīlēniem. Viņu uzvedība gan šķita dīvaina. Tītariene nesaprata, kāpēc audžubērni iet ūdenī un peld. Tītariene panikā skraidīja gar krastu un klaigājot cēla trauksmi,” atceras Vijas kundze.
