Kad viens pēc otra kā sēnes lietus laikā “aug” lielveikali, par savu eksistenci nobažījušies mazo veikaliņu īpašnieki.
Kad viens pēc otra kā sēnes lietus laikā “aug” lielveikali, par savu eksistenci nobažījušies mazo veikaliņu īpašnieki. Taču lielo monstru atvēršana skar ne tikai veikalus, tā ietekmē arī tirgus, kur pircēju kļūst mazāk. Rīgā, Vidzemes tirgū, šī iemesla dēļ pat plāno ierīkot koncertzāli, jo lielais gaļas paviljons vairs neesot vajadzīgs.
Vai Aizkraukles tirgum lielveikalu ēnā gaidāms līdzīgs liktenis? To lūkoja noskaidrot “Staburags”.
Trīs vēl nav daudz
Aizkrauklē tirgus nosacīti sadalīts divās daļās. Viena — ar jauno un moderno paviljonu — pieder SIA “Aizkraukles tirgus”. Otra daļa, kurā lielākoties strādā rūpniecības preču pārdevēji, pieder zemnieku saimniecībai “Tuņķi”. Cilvēki gan tirgu divās daļās nedala, uzskatot to par vienotu.
Pilsētā šobrīd darbojas arī trīs lielveikali, līdzās ledushallei drīzumā atklās vēl vienu — “Beta”. Tas gan ir diezgan tālu no tirgus, turpretī “T—Markets” ir tikai dažu soļu gājienā. Vai liels veikals tik tuvu tirgum spēj ietekmēt tā darbu?
SIA “Aizkraukles tirgus” direktore Anna Kindzule stāsta, ka tirgus īpašniekus tas tieši neietekmē, jo tirdzniecības vietas izīrē tik un tā. Toties tirdzniecības firmas un individuālos pārdevējus, kuri darbojas Aizkraukles tirgū, lielveikalu atvēršana noteikti varētu ietekmēt, jo rada lielāku konkurenci. Pagaidām gan tas nav īpaši jūtams. Turklāt uztraukties varētu tikai pārtikas preču tirgotāji.
— Trīs lielveikali pilsētā — tas vēl nav daudz. Aizkraukle ir diezgan liela, un vietas pietiek gan tirgum, gan lielajiem veikaliem, — uzskata Anna Kindzule. — Domāju, tirgu tie neietekmē.
Brīvās pieteiktas pavasarim
Pārtikas preces plašākā klāstā pārdod Aizkraukles tirgus paviljonā. Tajā ir 54 tirdzniecības vietas, no kurām daļa šobrīd brīvas, tomēr pēc pāris mēnešiem arī tajās strādās pārdevēji.
— Paviljonā ir dažas brīvas vietas, bet tām pavasarī jau pieteikušies tirgotāji. Tas vien liecina, ka lielveikali nespēj aizēnot tirgu, — tā Anna Kindzule. — Rūpniecības preču daļā Aizkraukles tirgū ir 24 tirdzniecības vietas, no kurām tikai puse aizņemtas, tomēr domāju, ka tas nav saistīts ar lielveikaliem. Kioskos ziemā apstākļi tirdzniecībai nav piemēroti. Aktīvākā rūpniecības preču tirdzniecība rit “Tuņķu” konteinertipa kioskos. Ziemā dzīves ritms tirgū parasti ir mazliet klusāks, tas atdzīvojas pavasarī. Tad tirgū gaida sēklu tirgotājus, zemniekus ar pirmajiem zaļumiem, stādaudzētājus. Pavasarī interesi par tirgu vairāk izrāda arī kaimiņrajonu tirgotāji.
Bija, ir un būs!
Direktore ir pārliecināta, ka tirgus nākotnē noteikti būs. Varbūt konkurences dēļ mainīsies cenas, izputēs kāds mazāks tirgotājs, tomēr tirgus nekur nezudīs.
— Tirgus bijis, ir un būs arī turpmāk. Tam ir sava specifika, kādas nav nevienam lielveikalam, — stāsta Anna Kindzule. — Nevienā lielveikalā, lai cik tas būtu liels un labs, jūs neatradīsiet tādu gaļas sortimentu, kāds ir tirgū. Gaļa ir viena no galvenajām precēm. Arī lielveikali mēģina pārdot gaļu, bet esmu novērojusi, ka cenas tajos ir pat lielākas un izvēle mazāka. Nekur nebūs tādu pavasara stādu, sēklu, tik lētu un kvalitatīvu pašmāju zaļumu. Tieši tas, ka tirgū pārdod vietējo produkciju, cilvēkus arvien velk uz šo vietu. Veikalā nav garantijas, ka nopirksi tiešām Latvijā audzētu tomātu vai karbonādi no vietējā lopiņa. Turpretī tirgū par to var būt drošs. Pie tam te var atrast ikviena naudasmaciņam piemērotu preci.
Kvalitāti garantē
Tomēr ir cilvēki, kuri tirgū neiepērkas principa pēc — baidās, ka “iesmērēs” vecu, nekvalitatīvu preci, apkrāps. Anna Kindzule bilst, ka tie ir nepamatoti aizspriedumi. Var jau būt, ka lielos tirgos tā gadās, bet ne Aizkrauklē, kur pārdevēji viens otru labi pazīst, zina savus pircējus. Viņi nevar atļauties pārdot sliktu preci, tā zaudējot klientus. Turklāt tirgu pastāvīgi uzmana dažādi kontrolējošie dienesti.
— Tirgū ir tikai svaigas preces, tās atved mazā daudzumā, lai var dienā iztirgot, — stāsta Kindzules kundze. — Ir ļoti stingras pārbaudes, tepat strādā veterinārijas speciālists, gandrīz katru dienu tirgu pārbauda arī Pārtikas un veterinārais dienests. Neviens neriskētu pārdot sliktu preci.
Vēl viena no tirgus priekšrocībām, kādas nav nevienā lielveikalā, ir kaulēšanās. Tikai tirgū pircējam ir iespēja piedāvāt precei savu cenu, ar pārdevēju reizēm izvēršot pamatīgu kaulēšanos. Kaut galu galā no sākotnējās cenas nodiņģēti tikai daži santīmi, pircējam prieks par pašu procesu.
Zaudē monopolu
Kaut tirgus strādā un tajā netrūkst ne pārdevēju, ne pircēju, tomēr, atverot jaunu lielveikalu, tirgus darbiniekus ikreiz māc bažas par turpmāko.
— Tirgotāji, protams, uztraucas. Katrs jauns konkurents ietekmē viņu darbu, taču lielveikalu Aizkrauklē vēl nav tik daudz, lai tie pilnībā iekarotu tirgus vietu, — stāsta SIA “Aizkraukles tirgus” direktore Anna Kindzule. — Vienīgi tirgus pamazām zaudē līderpozīcijas. Kad nebija lielveikalu, tirgum piederēja monopols. Tagad tas tiek zaudēts. Bijām nobažījušies, ka vairs nebūs pircēju un tirdzniecības vietas paliks tukšas, tomēr tā nav. Cilvēki pirmajās dienās pie lielveikaliem stāv rindā, pāris dienu uz tirgu nenāk, bet tad atkal redzu viņus pie mums.
Kindzules kundze arī bilst, ka lielveikalu dēļ neviens tirdzniecības vietas nomnieks darbu nav pārtraucis. Vienīgi “Tuņķu” pusē pēc “T—Marketa” atvēršanas slēgts viens kiosks, jo tā nomniekiem pilsētā ir pāris nelielu veikaliņu, kuros visvairāk izjūt lielveikalu radīto konkurenci.
Vājākie neiztur
Ja Aizkraukles tirgū kāda firma tomēr pārtrauc darbību, tad ne tādēļ, ka vainojami lielveikali. Cēlonis visbiežāk ir uzņēmuma finansiālās grūtības, nepietiekams preču sortiments vai nespēja izturēt konkurenci pašā tirgū. Direktore gan teic, ka pēdējā laikā tas nav noticis.
— Sākumā, kad atvērām jauno paviljonu, daudzi vēlējās tajā strādāt, bija aizņemtas visas vietas, un daži pat gaidīja rindā, — stāsta Anna Kindzule. — Taču vājākās firmas neizturēja. Bet ne jau konkurenci no malas, lielveikalu tad vēl nebija. Konkurence bija starp tirgū strādājošajām firmām. Tie, kuri izturēja, nu ir pastāvīgie tirgotāji.
Iespējams, nākotnē problēmas var rasties tiem pārdevējiem, kuriem daļu ienākumu nodrošina cigarešu tirdzniecība. Valdība aizliegusi tirgos pārdot cigaretes.
— Domāju, šāds aizliegums nav pareizs. Kontrabandas cigarešu tirgošanu tādā veidā tik un tā neizskaudīs. Bet ne jau tas galvenais — šāds lēmums izskatās pēc lielveikalu lobēšanas, — pauž Kindzules kundze.
Eiropai gatavi
Tirgū pārdevēji ar bažām gaida arī Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Vai spēs izpildīt prasības, kas lielveikaliem ar plašo veikalu tīklu ir vieglāk izdarāms? Turklāt tirgum prasības ir augstākas nekā veikaliem.
— Paviljons Eiropas Savienības prasībām ir piemērots, jo celts nesen. Ir gan dažas nepilnības, vēl neesam sertificēti, taču pamazām visu sakārtosim, — stāsta Anna Kindzule. — Te ir labi darba apstākļi, karstais ūdens, sanitārie mezgli. Paviljonu apsilda ar gāzi, ekonomisku un ērtu kurināmo. Ierīkots gaisa kondicionieris, lai var strādāt arī vasaras svelmē. Pagājušajā vasarā, kad citviet Latvijā tirgus karstumā slēdza, mēs strādājām. Tirgus aprīkots arī ar apsardzes un ugunsdrošības signalizāciju.
Koncertzāli nevajag
Lai cik stingri būtu Eiropas Savienības noteikumi un cik lielveikalu Aizkrauklē atvērtu, tirgus īpašnieki ir noskaņoti kareivīgi. Kopīgiem spēkiem tirgus jāsaglabā!
— Paviljons ir vairāk nekā 400 kvadrātmetru liels, un to noteikti varētu izmantot arī citiem mērķiem, — teic Kindzules kundze. — Bet mēs to nepieļausim. Te nav paredzēta koncertzāle. Te ir tirgus, un tam te arī jāpaliek.
Aiziet, lai atgrieztos
Aizkraukles tirgus paviljonā ilgus gadus divas tirdzniecības vietas nomā Kokneses zemnieku saimniecība “Ragālītis”. Tā pārdod dažādus pārtikas produktus, kā arī pašu ražotos kulinārijas un konditorijas izstrādājumus. Lielveikalu atvēršana saimniecībai radījusi nepatīkamus pārdzīvojumus.
— Tiklīdz atvēra lielveikalus, īpaši “T—Marketu”, mums saruka pircēju skaits. Līdz tam pat veidojās rindas, bet nu pircēju kļuva stipri mazāk, — stāsta “Ragālīša” tirdzniecības vadītāja Dita Brauna. — Jau bažījāmies, ka lielveikals aizvilinājis mūsu pircējus, taču pēc dažām dienām viņi atkal iepirkās pie mums. Novērtējuši jauno lielveikalu, cilvēki tik un tā atgriezās tirgū.
Tomēr mierīgi tirgotāji nedrīkst būt nekad. Pilsētā drīz atvērs vēl vienu lielveikalu, taps arī “Triāla” tirdzniecības nams. Konkurence palielināsies.
— Tādēļ domājam par sortimenta paplašināšanu, par tā noformējumu. Daudz strādā pārdevējas, ar laipnu smaidu aicinot pircējus tieši pie mūsu stendiem, — tā Dita Brauna.
“Palien” zem veikalu cenas
Tirdzniecības vietu tirgū saglabāt centīsies arī Zenons Kokainis, kura individuālais uzņēmums Aizkraukles tirgū pārdod gaļu. Pret arvien pieaugošo konkurenci viņš cīnās, piedāvājot kvalitatīvu produktu par pieņemamu cenu.
— Mēģinām tomēr “palīst” zem veikalu cenas, piedāvājot labu produktu. Pircēji paši izvēlas, kur iepirkties, — stāsta Zenons Kokainis. — Kad atvēra lielveikalus, mums pircēju kļuva mazāk, bet tikai uz laiku. Lielveikali, vismaz pagaidām, pārāk lielu konkurenci nerada, tajos gaļas izvēle ir mazāka. Pircēji tos sākumā apmeklē, lielākoties intereses vadīti. Kad redz, ka gaļas izvēle mazāka, atkal nāk uz tirgu.
Noteikumi dara vienādus
Kokaiņa kungs gan uzskata, ka tirgus pamazām zaudē savu īpašo burvību. Arvien pieaugošo dažādu sanitāro un citu prasību rezultātā tirgus sāk līdzināties veikalam.
— Valsts ieņēmumu dienests prasa stingru atskaiti par katru gaļas gabalu, jānorāda arī tā cena, — stāsta Zenons Kokainis. — Mainīt to nedrīkst, līdz ar to pircējiem jāaizmirst par iespēju kaulēties. Žēl, jo viņiem tas ļoti patīk.
Tomēr viņš ir pārliecināts, ka tirgum jābūt. Tas cilvēkiem vajadzīgs, par to liecina lielais pircēju skaits.
— Kamēr pircēji būs, tirgus strādās. Nebūs pircēju, tirgū nebūs arī manis, — tā Kokaiņa kungs.
***
Arī citi aptaujātie Aizkraukles tirgus darbinieki un tur strādājošo tirdzniecības firmu saimnieki pārliecināti, ka tirgus pilsētā jāsaglabā. Tā paviljons ir jauns, moderns, arī tirgus apkārtni pamazām sakārto. Vēl tikai vajadzētu nepievilcīgo konteinertipa būdiņu vietā iekārtot ērtus kioskus, un tad jau viss būtu kārtībā.
Par lielveikalu konkurenci pārdevēji pārāk nebēdā. Protams, tā rada bažas, toties liek strādāt vēl labāk. Arī Eiropas Savienības prasībām centīšoties pielāgoties.
