Krīze ir pārvarēta, un šo gadu nozare varētu pabeigt ar 10 —12% lielu pieaugumu — optimistisks ir Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Nākotnes iespējas viņš saista ar nišas produktu ražošanu — tās ir mazas preču partijas vai arī, piemēram, tāda specifiska niša kā tehniskais tekstils. Runājot par gaidāmo apģērba cenu sadārdzinājumu, G. Strazds uzsver: Latvijā tieši otrādi — cenām vajadzētu samazināties, jo tirgotāju uzcenojums ir neadekvāts.
— Vai tekstilrūpniecības nozarē novērojama valdības bieži piesauktā ekonomikas stabilizācija?
— Situāciju analizējam katru mēnesi. Jau no pagājušā gada septembra ik mēnesi nozares eksporta apjomi palielinās par apmēram 1,5 miljoniem latu. Vietējā tirgus patēriņš ir minimāls. Kritums pērn nebūtu tik liels, ja februārī un martā mēs nebūtu spiesti atteikties no pasūtījumiem, jo trūka apgrozāmo līdzekļu un nebija naudas materiālu iegādei. Šogad situācija ir stabilizējusies, un prognozējam, ka 2010. gadā nozares ražošanas apjomi pieaugs par 10 — 12%, salīdzinot ar 2009. gadu. Daži uzņēmumi būs 2007. gada līmenī, piemēram, “Rita” vai “Valmieras stikla šķiedra”. Tirgus rietumos un daļēji arī austrumos atdzīvojas, krīzei esam pāri. Neteiktu, ka tajā būtu kāds valdības nopelns, bet vismaz netraucēja. Kaut gan tajā pašā laikā to nevar teikt par vidējā ranga ierēdņiem. Kad Viļānos pēc gada dīkstāves atvērām cehu un pieņēmām darbā 25 strādniekus, par to pastāstīja televīzijā un pēc divām dienām bija klāt kontrole. Atnāca Darba inspekcija, lūdza, lai parāda visus dokumentus.
— Ar ko tas viss beidzās?
— Tradicionāli — ar sodanaudu! Tad ir jautājums — vai Latvijā ir vērts nozari attīstīt? Es nesaku, ka pārbaudes nav vajadzīgas, saprotu, ka darba drošība ir viens no svarīgākajiem noteikumiem, bet tiem jautājumiem var pievērsties dažādi. Var tikai pārbaudīt, apskatīt un kaut ko ieteikt, bet var arī uzreiz sodīt. Uzņēmējs savu darbinieku par pirmo brāķi nekad nesoda, tikai brīdina. Ja mēs budžetu pildām ar šādām metodēm, nedaudz šķērmi kļūst ap dūšu.
— Zināms, ka “Lauma” ražošanu pārcēlusi uz Baltkrieviju. Vai līdzīgi rīkojušies arī citi uzņēmumi?
— Ir “Lauma Fabrics” un “Lauma Lingerie”. “Lauma Fabrics” neko nav pārcēlusi, bet “Laumas Lingerie” eksporta apjoms nav pārāk liels — labākos laikos tie bija tikai pieci miljoni. Viņi nopirka Baltkrievijas “Milovitsa”, un te ir divi faktori. Ja jūs gribat tirgot Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas tirgos, tur darbojas citi muitas noteikumi nekā Latvijā. Tāpēc ir izdevīgāk ražot produkciju tur. Bizness ir bizness. Vairākiem uzņēmumiem ir cehi un filiāles citās valstīs. Tas viss ir saistīts ar Latvijas likumdošanu. Latvijas tekstila nozarei lielākā tirdzniecības partnere ir Igaunija — gandrīz 20% produkcijas eksportējam uz turieni. Vai Igaunijai tik daudz vajag? Noteikti nē. Ir citi iemesli. Pirmkārt, no Igaunijas ir daudz vieglāk eksportēt uz Eiropas brīvās tirdzniecības valstīm, iespējams, daļa produkcijas nonāk arī Krievijā. Tieši no Latvijas pārdot ir neizdevīgi, jo uzņēmumiem uzreiz rodas daudz problēmu. Cik ilgi mēs jau par to runājam, bet nekas nav mainījies. No tām sīkajām problēmām bizness jau necieš — biznesā dara tā, kā ir izdevīgāk. Ja trūkst speciālistu, domā, no kurienes uzaicināt. Šodien mums trūkst ap 300 strādājošo nozarē. Mums ir tūkstošiem bezdarbnieku, bet mēs nevaram nokomplektēt 300 vietu!
— Kāpēc — vai pietrūkst speciālistu ar atbilstošu kvalifikāciju?
— Cilvēki negrib strādāt! Uzskata, ka alga ir par mazu. Bet par darbu var samaksāt tik, cik tas darbs ir vērts. Otrā problēma: valdībai šķiet, ka mēs esam tāpēc, ka ir valdība. Bet pamatprincips ir cits: valdība ir tāpēc, ka mēs esam. Ja nav ražošanas, tad, atvainojiet, nav vajadzīga arī valdība, pietiktu ar gubernatoru.
— Kā pēdējos gados ir mainījusies nozares saražoto preču struktūra?
— Pēdējos gados pārsvarā ražojam nišas produktus. Tas nozīmē 50, 100 vai 1000 izstrādājumu partijas. Šādas mazas partijas nekad neražos Ķīnā. Lielāka daļa ir materiāli veļai un veļa. Ražojam rietumu standartiem atbilstošu produkciju, daudz nonāk Krievijā, un Krievija nebūt nav slikta tirdzniecības partnere. Sen vajadzēja nošķirt ekonomiskos jautājumus no politiskajiem.
— Tika izteiktas prognozes, ka tuvākajā nākotnē pieaugs apģērba cenas. Vai ir pamats šādām bažām?
— Apģērbs noteikti kļūs dārgāks, mūsu prognoze — par 10 — 12%. Bet Latvijā apģērbam vajadzētu būt lētākam.
— Kāpēc?
— Tāpēc, ka Latvijā apģērba uzcenojums ir stipri lielāks nekā jebkurā citā valstī.
— Arī Latvijā ražotajam apģērbam?
— Apģērba cenu jau nenosaka ražotājs, svarīgi, cik pieraksta klāt tirgotājs. Normāli būtu pielikt klāt vēl vienu tādu pašu cenu, Latvijā šis reizinājums dažreiz sasniedz 16. Pircējs 16 reižu pārmaksā! Veltīgi ir atsaukties uz to, ka tirgus ir mazs. Atvainojiet, kāds tad ir tirgus Luksemburgā vai Monako? Tas ir tāds naivs stāstījums. Mēs, redz, esam mazā tirgū, tāpēc iepērkam Ķīnā par latu, un te pārdodam par 16. Tas, kas Eiropā ir eiro, Latvijā ir latos, — tādas ir cenu atšķirības. Tas ir minimālais. Tie, kas var iepirkties ārzemēs, to arī dara. Tie, kas to nevar atļauties, ir spiesti pirkt apģērbu te. Ja Ķīnā mājas apavi tiek iepirkti par 20 santīmiem, kur Latvijā jūs tādu cenu esat redzējuši? Cenai būtu jābūt vienam latam, bet kur tādas cenas ir? Tirgotāji lielā mērā dzīvo tieši uz maznodrošināto rēķina. Jo nodrošinātie var iepirkties ārzemēs. Tā ka apģērba cenām Latvijā nevajadzētu paaugstināties. Cita lieta — sezonas sākumā, kad uzcenojums vienmēr ir ļoti liels, un tad, kad janvārī cenas strauji krītas un samazinās par 50%, tirgotājs tik un tā pelna. Tā ir tirgošanas māk-sla, un, ja jums patīk, ka jūs ap-šmauc, tad viss kārtībā. Bet tas, ka Eiropā cenas pieaugs par 10 — 12%, ir saistīts ar plūdiem, jo kokvilnas būs mazāk, un līdz ar to tā kļūs dārgāka. Dārgākas kļūs arī pārējās preces, ne tikai apģērbs. Ražotāji būs spiesti domāt, kā izlīdzināt cenas.
Latvijā ne tikai apģērba cena ir neadekvāta. Vai tad elektroenerģijas cena pie mums ir adekvāta? Nē. Vai degvielas cena adekvāta? Kāpēc gāze pie mums maksā dārgāk, ja pašiem ir krātuve. Ražotājiem viss notiek otrādi — ja man ir izejvielu krājumi, kas iepirkti par zemāku cenu, es varu pārdot tos tad, kad man ir izdevīgi.
— Kādas jaunas iespējas nozarei saskatāt nākotnē?
— Latvijas attīstības perspektīva ir nišas produkti un pavisam jauni produkti. Pasaulē vispār trešā daļa ir tehniskais tekstils. Par to mēs maz runājam, kaut gan cilvēki to regulāri ikdienā lieto, bet nezina, ka tas ir tekstils. Nav jau nevienas veļas mazgājamās mašīnas bez tekstila. Vispār ir ļoti maz izstrādājumu, kuros tekstila nav nemaz. Mēs arī sākam strādāt pie tehniskā tekstila, jo masveida produkcijas ražošana nav Latvijas ceļš. Ķīnu mēs šajā ziņā nepārspēsim.
