Lāsma Antoneviča
“Pastāsti, ko tu sapņo, un pateikšu, kas tu esi un kā tev palīdzēt!” Aptuveni tā var raksturot metodi psihoterapijā, kuras laikā tiek meklēts skaidrojums miegā redzētajiem tēliem un ainām. Uzreiz gan jāpiebilst, ka tam nav nekādas saistības ar pārpausaulīgo vai dažādās sapņu grāmatās traktēto, ka, piemēram, suns nozīmē iepazīties ar labu cilvēku, tikšanās ar mironi vēsta par laika maiņām, bet dejošana kāzās brīdina par slimību. Psihoterapijā katrs sapņu stāsts ir individuāls.
Zemapziņa —
informācijas krātuve
“Daudzi psihoanalītiķi uzsver, ka sapņi nav aiziešana no īstenības, bet līdzeklis, kā tai pietuvoties. Sapņi ir mūsu zemapziņas valoda, kurā ieklausoties iespējams iepazīt sevi no nedaudz cita skatpunkta. Tā runā ar mums tēlu un simbolu valodā,” skaidro psihoorganiskās analīzes psihoterapeite Iveta Rukmane, kura ikdienā gan grupās, gan individuāli caur sapņiem palīdz saprast zemapziņā notiekošo. Speciālisti definē, ka tā ir cilvēka psihes pamatu pamats, kas nav pakļauts tiešas apziņas kontrolei, bet nemitīgi uztver, pārstrādā, uzkrāj un reproducē daudz nozīmīgas informācijas. Sapņi ir to skaitā, un tieši tā tos vajadzētu uztvert — kā vērtīgu materiālu, ar kuru strādāt un veidot.
“Interpretējot sapņus, vienmēr jāņem vērā katra sapņotāja dzīves situācija, personības iezīmes un psihiskā veselība. Vienam sapnim var būt ļoti daudz skaidrojumu, jo katram simbolam ir vairākas nozīmes. Tāpēc, lai izvēlētos īsto, jāieskatās dziļi sevī — jāiepazīst sevi un jāņem vērā viss, kas ar cilvēku noticis un notiek patlaban. Tikai tad sapņotājs var sajust patieso sapņa vēstījumu,” psihoterapeite akcentē dzīves konteksta nozīmi. Tādēļ tajā neder nakts parādību tulkotājos aprakstītās universālās receptes.
Psihe ceļ trauksmi
“Sapņus noteikti redz visi. Ja cilvēks neatceras, tas var vēstīt par vienu no psihes aizsardzības mehānismiem, lai, piemēram, nebūtu vēlreiz jāpārdzīvo kas sāpīgs,” turpina I. Rukmane, piebilstot, ka atmiņas par miegā redzēto iespējams “atdzīvināt”. Tas ir arī terapijas pirmais solis, kad cilvēks no rīta mēģina aprakstīt pirmās izjūtas pēc pamošanās vai pat tikai fantāziju par sapni. Nereti ar laiku tas atrauj maisu vaļā tā, ka nakts parādības sāk birt kā no pārpilnības raga. “Būtiski noķert pirmo sajūtu, kādu niansi, ar ko mosties — trauksmi, mieru, bailes vai citas jūtas. Tad pakāpeniski skatāmies tālāk. Dažkārt cilvēks pamostas no sapņa nakts vidū un domā, ka no rīta atcerēšos, bet nekā. Tāpēc labi pa ķērienam turēt papīru un rakstāmo,” mudina speciāliste, kura ikdienā strādā ar sapņiem. Tomēr tas nenozīmē, ka ar katru miega parādību noteikti būtu jāskrien pie psihoterapeita. Bieži ar spriedzi un līdz ar to dažādiem tēliem un simboliem piesātinātu sapņu iemesls ir acu priekšā — nesen piedzīvoti vai gaidāmi satraucoši notikumi, kurus zemapziņa miegā cenšas intensīvi pārstrādāt, vai pat tikai smaga barība, ar ko nakts stundās kuņģim pagrūtāk tikt galā. Speciālista palīdzību vajadzētu meklēt, ja, piemēram, sākuši vajāt sērijveida sapņi un nesaprotami tēli, kas regulāri atkārtojas, vai rādās murgi, kas līdzi nes lielu trauksmi un bailes. “Psihe dod signālu — kaut kas nav kārtībā, tāpēc vajadzīga terapija. Tas ir laikietilpīgs process, taču bieži terapijas laikā var redzēt, kā sērijveida sapņu sižets mainās un beidzas murgi, jo izdevies tikt klāt to saknei. Kad to uzrokam un izanalizējam, vēlreiz apzināti pārdzīvojot notikumu, var piedzīvot transformāciju. Sākot strādāt ar konkrētu tēlu, nereti cilvēks ierauga, ka stāsts ir par viņu pašu, nevis kaut kāda mistika. Tas palīdz nomierināties. Arī biedējošais sapnis vairs neuzbrūk, jo zemapziņa ir sadzirdēta,” skaidro I. Rukmane.
Vajāja pati sevi
Sapņu sižeti, tēli un simboli ir ļoti dažādi un katram individuāli, tomēr var manīt arī vispārīgo un kopīgo. Piemēram, lidošana sapnī varētu liecināt par periodiem dzīvē, kad vieglāk dzīvot emocijās un fantāziju pasaulē, nevis stingri stāvēt uz zemes un piedzīvot “šeit un tagad” realitāti. Savukārt grūtniecība vai bērna piedzimšana parasti norāda uz jaunradi un ideju iznēsāšanu.
“Kādai sievietei bieži atkārtojās sapņi, kuros viņu kāds nemitīgi vajāja. Viņa visu laiku bēga, bet īsti nezināja, no kā. Brīdī, kad likās, ka jau ir notverta, sieviete pamodās un jutās ļoti nobijusies. Strādājot ar šo sapni, izmantojām vizualizēšanas metodi, kas ļāva nomodā atgriezties sapnī un piedzīvot to vēlreiz, bet jau ar iespēju apzināti kontrolēt. Lūdzu sapņotājai saņemties, apstāties un pagriezties pret vajātāju. Un viņa ieraudzīja pati sevi, kas nemitīgi viņu vajā. Analizējot pārdzīvoto, sieviete atzina, ka ikdienā vienmēr sevi dzen uz priekšu, lai tikai paspētu laikā, bet bez ticības, ka tas izdosies,” savas klientes stāstu ar viņas atļauju atklāj psihoterapeite. Praksē bijis arī tāds gadījums, kad kāda sieviete kopš bērnības redzējusi sapni ar atvērtu zārku, kas viņu ārkārtīgi biedējis, jo nāves tēma ģimenē bijusi ļoti jūtīga. “Pētot simbolisko nozīmi, secinājām, ka šis zārks simbolizē pārmaiņas, kuras sieviete īsti nevēlas. Bērnībā tas bija saistīts ar bērnudārza gaitu sākšanu, bet tajā brīdī ar citām pārmaiņām, kuras viņa nebija pienācīgi izvērtējusi un uzņēmusies atbildību par savām izvēlēm,” skaidro I. Rukmane.
Iespējams saņemt atbildes
Cilvēki bieži sapnī redz arī dažādus šķēršļus, kāpšanu un krišanu, kas signalizē par iekšējām grūtībām ceļā uz mērķi — stāsta psihoterapeite. Nereti tiek piedzīvots aklums, kā izcelsme meklējama negribēšanā ko redzēt paša dzīvē. Dažkārt cilvēki sapnī izpaužas radošāk un drosmīgāki nekā reālajā dzīvē. “Tas liecina, ka potenciāls ir, bet kaut kas to bloķē un neļauj izpausties. Tie var būt dažādi tā saucamie kontrakti jeb nerakstītie dzīves līgumi. Piemēram, domāšana, ja būšu laba meitene un klausīšu mammu, viņa mani mīlēs. Tāpēc uzreiz padodos un necīnos par savu vajadzību. Tas sākas bērnībā un neapzināti darbojas visu mūžu,” mācīties atkodēt nakts vēstījumus mudina Iveta. Viņa piebilst, ka, iepazīstot šo valodu, ar ko runā zem-
apziņa, iespējams nonākt līdz tādam līmenim, kad sapnī saņemam atbildes uz dažādiem dzīves jautājumiem. “Pirms gulētiešanas noskaņojos un saku: “Vēlos zināt, kā man rīkoties!” Tas ir iekšējs piedzīvojums. Līdzīgi kā “ieslēgt” bioloģisko modinātāju, pasūtot zemapziņai, cikos jāceļas,” stāsta psihoterapeite, aicinot tomēr neaizrauties ar galējībām. Taču, ja cilvēka psihe nav bojāta, grāvī iekrišana īpaši nedraud. Nav arī jāsatraucas, ja miega ainas ir melnbaltas, nevis spilgti krāsainas un košas. “Krāsainie sapņi varētu liecināt par dzīvāku iztēli, spilgtākām emocijām un dažkārt arī par lielu trauksmi. Savukārt melnbaltie vairāk stāsta par iekšēju stabilitāti, drošību un mieru, bet nereti arī par depresīvām un nomāktām izjūtām,” vairāk sevi izzināt un iepazīt caur sapņiem aicina psihoterapeite. ◆
