Rīt, 18. maijā, Pļaviņu novada ģimnāzijā svinēs skolas 95 gadu jubileju. Visas dienas garumā bijušie un tagadējie skolēni, skolotāji un darbinieki aicināti tikties savā skolā.
Likteņa līkloči
Skolas pirmsākums Pļaviņās bija 1910. gadā, kad skolotāja Marija Brimmerberga izveidoja skolu, bet šo darbu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tam beidzoties, skolotāja turpināja īstenot savu ieceri, un 1918. gadā tika atvērta privātskola — Stukmaņu Brimmerbergas ģimnāzija (Pļaviņas toreiz sauca par Stukmaņiem). Skola bija tagadējā Daugavas ielā 60 — lielā divstāvu koka ēkā, kas kara laikā nodega.
1922. gadā skolu pārņēma Rīgas apriņķa valde un pārdēvēja par Rīgas apriņķa ģimnāziju. Kad vēlāk Rīgas apriņķa ģimnāziju pārcēla uz Siguldu, pateicoties Pļaviņu pilsētas valdei, ģimnāziju pilsētā saglabāja un 1936. gadā tās vajadzībām nodeva jaunu ēku Daugavas ielā 50. Kopš 1944. gada ģimnāziju dēvēja par Pļaviņu vidusskolu.
1951. gadā Pļaviņās izveidoja skolu ar krievu mācību valodu, un pilsētā bija divas vidusskolas. 1966. gadā atklāja jauno skolas ēku Daugavas ielā 101, un tajā mācījās abu vidusskolu, kā arī Klintaines un Gostiņu astoņgadīgās skolas 5. — 11. klases skolēni. Skola kļuva par divplūsmu skolu ar latviešu un krievu mācību valodu, un tās nosaukums bija Pļaviņu vidusskola. 1994. gadā Pļaviņās beidza pastāvēt divplūsmu skola un izveidoja Pļaviņu ģimnāziju ar latviešu mācību valodu (Daugavas ielā 101) un Pļaviņu vidusskolu ar krievu mācību valodu (Daugavas ielā 51/53). 2003. gadā skolu pārdēvēja par Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolu, 2009. gadā tā atguva Pļaviņu novada ģimnāzijas nosaukumu.
Kur divu upju sateka
Skola, kam šajos ilgajos gados mainījusies vieta un nosaukums, joprojām vieno visus, kuriem bijusi ar to saistība. Tāpēc šī jubilejas pasākuma vienojošais akcents ir skolas vieta, kur tuvumā satiekas arī Daugava un Aiviekste. Arī skolas simbolā — žetonā — atainota divu upju sateka. Pļaviņu novada ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā Armanda Lasmane stāsta, ka skolas 95. jubilejas nosaukumā ir 1938. gada absolventa, vēlāk skolotāja, Pētera Lustes dzejoļa “Pļaviņu vidusskolas absolventu dziesma” (ko viņš sacerēja par godu skolas 75 gadu jubilejai) rindas: “Daugaviņa, māmuliņa, tavā krastā augām mēs…”. Šodien tās aicina visu skolu, kādas Pļaviņās bijušas, absolventus tikties vienā ēkā — Daugavas ielā 101.
— Esmu lepna un gandarīta par visiem cilvēkiem, kuri palīdzējuši īstenot šīs svinības. Arī bijušo absolventu atsaucība ir milzīga. Viņi labprāt palīdz finansiāli, atbalsta skolas aktivitātes un priecēs mūs jubilejas dienu pasākumos. Svētku reizēs mūsu cieņa un apbrīns tiem absolventiem, kuri palikuši dzimtenē un nes skolas vārdu ne tikai sevī, bet aizvien jūtas piederīgi šai vietai, labprāt bez atlīdzības piedalās pasākumos un līdzi atved arī savus audzēkņus, — stāsta Armanda Lasmane.
Arī viņa pati ir šīs skolas absolvente. Sagaidot kārtējo mācību iestādes jubileju, pašas izjūtas esot krāsainas. Armanda Lasmane atzīst, ka esot laimīga par iespēju satikties ar dažādu gadu absolventiem un skolasbiedriem. Viņa ir arī pateicīga skolas direktoram Vladimiram Samohinam par uzticēšanos, ļaujot plānot jubilejas pasākumus, bet visam skolas kolektīvam — par atbildību un atsaucību, veicot uzticētos pienākumus.
Koncertā muzicēs arī absolventi
Otrs skolas jubilejas akcents noteikti ir mūzika. To iemīlēt skolā ilgus gadus mācījuši Jūlijs Stikuts, Ilga Šeļegovska un Staņislava Kalniņa, kuru darbam ir talantīgi turpinātāji. Mūzika skanēs arī jubilejas koncertā, kurā piedalīsies vairāki skolas absolventi: Iveta Upeniece, Baiba Dronka, Elita Strazdiņa, Astrīda Davidova, Anastasija Krasutina, Kristiāna Balode, Aija Rūliete, Karina Zagorska, Karina Gulbinska, Juris Pīpkalējs, Arvīds Apfelbaums, Oļegs Maslobojevs, Alek-
sandrs Cupikovs. To darīs arī citi, kuriem ir cieša saistība ar Pļaviņu skolu: Staņislava Kalniņa, Aiva Siliņa, Jānis Savickis, Gints Balodis, Mārtiņš Rūtenbergs, Tatjana Zagorska un skolas skolotāji. Pasākuma vadītāji būs divi bijušie audzēkņi — Valda Knauere un Ansis Sauka.
Anastasija Krasutina Pļaviņu novada ģimnāziju absolvēja pagājušajā gadā un šobrīd jau ir studente. Viņa atzīst, ka tā bija vieta, kur viņa auga, mācījās, guva ne tikai zināšanas, bet arī dzīves pieredzi.
— Visvairāk man skolas laiks saistās ar garām darba dienām, klasesbiedriem un allaž kādu pulciņu pēc stundām. Tagad gan skolā iegriezties iznāk reti, bet, kad tas notiek, izjūtas ir nepierastas. Viss mainās! Vecā ķieģeļu ēka kļuvusi krāsaina, iekšā redzams ekrāns ar apsveikumu vai paziņojumu. Intere-
santi! — atzīst Anastasija.
Juris Pīpkalējs ir 2000. gada skolas absolvents, un šobrīd viņš ir Līgatnes novada sporta centra direktors, strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Siguldas brigādē par vada komandieri, kā arī ir sporta ārsts Līgatnes sporta kluba komandām, bet brīvajā laikā joprojām spēlē saksofonu.
— Tas gads, kad beidzām skolu, mums lika justies īpaši, jo sākās jauns gadsimts, bet mums bija jāizvēlas, kādu ceļu turpināt. Protams, apzinājos, ka laiks, ko pavadījām kopā ar skolas draugiem, reiz beigsies, bet mēs centāmies to saikni nepazaudēt. Savai pirmajai skolai esmu pateicīgs par zināšanām. Īpaši atmiņā ir 12. klases agrās matemātikas stundas, kad kopā ar skolotāju Viju Miķelsoni pildījām iepriekšējā dienā uzdotos mājasdarbus. Ķīmijas skolotājs Māris Siliņš man daudz palīdzēja, lai vēlāk varētu iestāties Medicīnas akadēmijā. Pateicoties skolotājai Veltai Rullei, māku teikumos salikt punktus un komatus. Domāju, ka laiks, kad skolu absolvējām mēs, un laiks, kad to dara šīgada 12. klases skolēni, ir ļoti atšķirīgs. Tomēr mēs visi Pļaviņu novada ģimnāziju varam saukt par mūsu skolu, jo tā ir un paliks mana pirmā skola, — stāsta Juris Pīpkalējs.
