SIA “Aizkraukles sabiedrība” autoveikals reisos pa visu Aizkraukles reģionu dodas katru dienu. Nu jau divus mēnešus ik ceturtdienu pārtiku ved arī uz Klintaini un Rīteriem.
Labprāt nopirktu vīrieti
Pļaviņu novada Klintainē un Rīteros pirms vairāk nekā gada slēdza SIA “Elbri” veikalu. Lai iegādātos nepieciešamākās pārtikas preces, šo pagastu iedzīvotājiem jādodas uz Pļaviņām vai Koknesi. Taču ne visiem ir iespēja regulāri braukt iepirkties, tāpēc daļa cilvēku iepērkas autoveikalā. Pie autoveikala Klintainē “Staburags” satika vairākus pagasta iedzīvotājus.
Tie ir ne tikai pārtikas produkti, pēc kā ik reizi uz autoveikalu dodas cilvēki. Tā ir arī satikšanās iespēja ar tuvākiem, tālākiem kaimiņiem, informācijas apmaiņa un galu galā arī garastāvokļa uzlabošana, kopīgi sirsnīgi izsmejoties.
“Pieprasītākā “prece”, ko mēs palūdzām šoferītim atvest, ir viens kārtīgs vīrietis. Mūsējie panīkuši, lielākajai daļai tā pati mūžvecā vaina — alkohols,” smej kāda pircēja. “Autoveikala ierašanās ir notikums, te satiekamies, papļāpājam, pasmejamies.”
Lauki paliks tukši
“Aizkraukles sabiedrības” autoveikala vadītājs Jānis Kudiņš jau deviņus gadus brauc pa laukiem, ir daudz redzējis un zina stāstīt par pārmaiņām pircēju preču izvēlē un paradumos. Viņš iebrauc katrā tālākajā nostūrī, un iespējams, aiz pastnieka ir otrs labāk informētais cilvēks par laukos notiekošo.
“Varētu mūsu valdības vīri pabraukāt pa laukiem un paskatīties, kā cilvēki te dzīvo. Eiropā autoveikalu nav, taču Latvijā, domāju, tie tik drīz nepazudīs, jo vientuļo cilvēku laukos ir ļoti daudz. Maršrutos, kur es braucu, šķiet,veco cilvēku skaits palielinās katru gadu. Brauc, kurā mājā gribi, vai ikkatrā ģimenē bērni vai mazbērni strādā ārzemēs. Vai Latvijas laukos pēc pāris gadu desmitiem vēl būs iedzīvotāji?”
Vairāk vajag pensionāriem
Katru dienu autoveikals dodas uz citu pusi — pirmdienās uz Aizkraukles pagastu, otrdienās — uz Skrīveriem, trešdienās — uz Jaunjelgavu, ceturtdienās — uz Seci un Klintainei, bet piektdienās uz Valli. Dienā iznāk nobraukt ap 120 kilometru. Jānis Kudiņš stāsta, ka visvairāk iepērkas Aizkraukles pagastā un Skrīveros. Lielākā daļa pircēju ir pensijas vecuma cilvēki, ir arī jaunas ģimenes, kurām nav transporta, līdz ar to nevar aizbraukt uz pilsētu.
Autoveikalā var nopirkt maizi, bulciņas, krējumu, sviestu, konfektes (šokolādes konfektes esot ļoti pieprasītas) desas, gaļu, olas, eļļu, cukuru, kartupeļu cieti, garšvielas, čipsus. “Nevar jau vest visu, ko sadomā, ir noteikumi, jāievēro higiēna. Ja ir manos spēkos, izpildu arī īpašus pasūtījumus,” stāsta autovadītājs. “Piemēram, ja tuvojas kādi svētki, cilvēki pasūta tortes. No saimniecības precēm — pulveri, ziepes.
Maz tādu publisku vietu kā te, Klintaines centrā, parasti braucu pie privātmājām. Ir arī pircēji, kuri čībās iziet no mājas un iepērkas. Pie katra braucu reizi nedēļā. Ir daudz cilvēku, ar kuriem laika gaitā esmu sadraudzējies, tikšanās reizēs pasēžam, iedzeram kafiju, parunājam par dzīvi. Šiem cilvēkiem izpalīdzu, ja lūdz, atvedu arī citas nepieciešamas lietas. Galvenais ir komunikācija, cilvēki grib, lai parunā, uzklausa. Daudziem vienīgie cilvēki, ko satiek, ir pastnieks un autoveikala vadītājs.
Viedokļi
Gaļina Prakazjuka
no Klintaines
— Autoveikalā iepērkos ik reizi, kad tas ierodas mūsu pagastā. Pērku to, kā mājās trūkst. Protams, šad tad braucu iepirkties arī uz Pļaviņām, bet tas nenotiek bieži. Šoferītis ir ļoti atsaucīgs un sirsnīgs cilvēks, ja palūdzu kādu produktu, kā tobrīd nav, vienmēr atved.
Valentīna Znotiņa
Klintainē
— Pērku visu, kā nav manā pagrabā — maizi, eļļu, desu, margarīnu, taču vienmēr esmu teikusi: kamēr laukos katram būs dārziņš un pagrabs, kur visu vasarā izaudzēto likt, izdzīvot varēs. Šogad konservēju, marinēju, skābēju vairāk nekā pērn. Nedrīkst nokārt degunu arī šajos laikos, es, piemēram, nekādu krīzi neizjūtu, un depresijas pie mums, Klintainē, arī nav. Ja kādam ir, lai tik brauc šurp — izārstēsim!
