Lieldienu brīvdienās Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora inspektoriem bija karstākais darba laiks — daudzi zivis mēģināja ķert nelikumīgi. Kopā ar inspektoriem braucienā pa Dienvidsusēju devās arī “Staburags”.
Braucienu sākam Saukas pagastā, netālu no “Dzērvju” mājām. Pavasara ūdeņi jau sen aiztraukuši. Upe atgriezusies krastos. Par to, cik daudz ūdens upē bijis, liecina vien niedru kušķi, kas dažviet alkšņu zaros aizķērušies teju divus metrus virs pašreizējā līmeņa.
Jau pirmajā upes līkumā inspektoriem Edvīnam Gudrītim un Jurim Ķimenietim nākas ķerties pie darba. Kādam seklam līcim pārstiepts tīkls. Tas gan ir tukšs, un linums sagulst laivā. Aptuveni kilometru lejup pa straumi ir vēl viens tīkls. Inspektori lēš, ka tas upē “aizmirsts” pirms vairākām dienām. Tīkls savērpies un pilns sīkām lapām un zariem. Diemžēl tajā sapinušās arī vairākas zivis. Pāris raudiņu vēl dzīvas un, palaistas brīvībā, žirgti aizpeld, taču kāds prāvāks plaudis tīklā pavadījis pārāk ilgu laiku un jau sapuvis.
Nākamos tīklus pamanām Neretas HES ūdenskrātuvē. To licēju, šķiet, krīze nav skārusi, jo viņš izmantojis kvalitatīvus tīklus, nevis lētos ķīniešu darinājumus, kas nopērkami gandrīz katrā makšķerēšanas piederumu veikalā. Tīklos sapinušās ne tikai raudas, bet arī līdakas. Zaļsvārces plāta žaunas un mēmi lūdz palīdzību. Pāris veiklu tīkla griezienu ar nazi, un līdakas aizpeld dzelmē. Šobrīd līdakām ir saudzēšanas laiks, un par katru noķerto zivi būtu jāmaksā 100 latu naudassods, kā arī sods par nelikumīgu zveju, taču kvīti nav kam uzrakstīt…
Jau krietni lejpus Neretas upes līčos atrodam vairākus tīklus. Daļa no tiem ielikti vēl pavasara palu laikā un nu iestiepjas pļavā. Inspektori par šādu rīcību sašutuši visvairāk. Tīklu licējs nav uzskatījis par vajadzīgu tos pat pārbaudīt un izņemt. Krastā palikušie tīkli varēja kļūt par nāvējošām lamatām putniem un sīkiem dzīvniekiem. Inspektori satin un iznīcina arī krastā pamestos tīklus.
Reida laikā sastopam vairākus spiningotājus. Stāvēt ar spiningu upes krastā nav pārkāpums, taču makšķernieku atbildes liecina, ka viņi nav informēti, kuras zivis šobrīd ir saudzējamas un kādas lomā var paturēt.
Netālu no Ērberģes upes kastā ieraugām vēl vairākus makšķerniekus. Nevienam no viņiem nav makšķerēšanas kartes, kura obligāta no 16 gadu vecuma līdz pat 65 gadiem, makšķerējot Latvijas ūdeņos. Trīs jauniešus, kuriem ir tikai 16 gadu, brīdina, bet kādai divdesmitgadīgai sievietei, kura makšķerē kopā ar paziņu no Lietuvas, jāmaksā 20 latu.
Inspektori ar reidā paveikto ir apmierināti. No upes izņemti deviņi zvejas tīkli aptuveni 400 metru garumā.
