Jūnija otrā puse vienmēr aizrit ziedu smaržu virpulī un svētku noskaņā, jo ir izlaidumu un pirmsjāņu laiks. Šogad Aizkraukles puses skolās absolventu skaits nav būtiski samazinājies, taču statistikas dati liecina, ka nākotnē šī tendence ievērojami pieaugs.
“Bērnu skaits skolās pakāpeniski, lēni, bet stabili sarūk,” situāciju gan Daudzeses pamatskolā, gan arī citās raksturo direktors Valdis Puida.
Pēc statistikas datiem, skolēnu skaits valstī pēdējos sešos gados ir samazinājies par 25%, izglītojamo skaita izmaiņu prognozes ir publicētas arī Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.
Speciālisti lēš, ka vismazāk skolēnu būs nākamajā un aiznākamajā mācību gadā, turklāt vidusskolēnu skaits varētu būt pat par 35% mazāks, nekā tas bija pirms pieciem sešiem gadiem. Audzēkņu trūkums jūtams ne tikai mazajās lauku, bet arī pilsētas skolās.
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā šogad vidusskolu beidz 46 audzēkņi, aptuveni tikpat, cik pērn, arī 9. klases Koknesē šogad bija trīs, taču, kā atzīst skolas direktors Māris Reinbergs, skolēnu skolā kļūst mazāk, tas īpaši jūtams pirmajās klasēs.
Pēdējo trīspadsmit mācību gadu laikā Latvijā slēgtas 244 vispārizglītojošās skolas, un skolēnu skaits samazinājies par 132 tūkstošiem. Arī mūsu pusē skolēnu nelielā skaita dēļ skolas slēdz, apvieno, izveido filiāles. Vīgantes un Zalves pamatskolas vairs nav, Odzienā darbojas filiāle, bet par pastāvēšanu vēl cīnīsies Kurmenes sākumskola.
“Raizes dara nākamā mācību gada pirmā klasīte, jo līdz šim apzināti tikai septiņi bērni,” stāsta Valles vidusskolas direktors Česlavs Batņa.
Iemesli, kāpēc skolās ir aizvien vairāk tukšu solu, ir dažādi — gan iedzīvotāju emigrēšana uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos, gan mazā dzimstība. Jauni, izglītoti cilvēki reproduktīvā vecumā ir Latvijas nākotne. Taču, ja situācija Latvijā nemainīsies, tad, vērtējot pēc šīsdienas skolēnu skaita, tik tukšas skolas pēc desmit, divpadsmit gadiem Latvija vēl nekad nebūs pieredzējusi.
