Kristus dzimšanas svētki pēc kalendāra, kuru lieto Pareizticīgā baznīca, šogad atnāca naktī no 6. uz 7. janvāri. Piektdienas rītā ticīgie no Aizkraukles puses un no tālākām vietām, kopumā ap 100 draudzes locekļu, pulcējās Jaunjelgavas pareizticīgajā Kristus apskaidrošanās baznīcā uz svētku dievkalpojumu, kuru vadīja tēvs Boriss. Viņu vidū bija arī skrīverieši Jeļizaveta Kuluševa un Arians Sprukts.
Gatavots klusumā
Pie viņiem ierodos dienā pirms pareizticīgo Kristus dzimšanas svētkiem, kas krievu valodā ir “sočeļņik”. Šajā dienā gatavo īpašu ēdienu — sočevo. Jeļizaveta arī man piedāvā to nobaudīt. Līdzīgs pudiņam, pagatavots no graudaugu produktiem un medus. Tas arī ir vienīgais šīs dienas ēdiens. Nākamajā dienā galds būs bagātīgi klāts, un pīrāgiem uz plīts lielā bļodā jau rūgst mīkla.
Mājas saimnieki stāsta, ka gatavošanās svētkiem sākās pirms četrdesmit dienām — 28. novembrī, kad saskaņā ar baznīcas kalendāru sākas gavēņa laiks. Šajā laikā ēd tikai ēdienus, kas gatavoti no augu valsts produktiem — ogām, dārzeņiem, riekstiem, medus, maizi un dažreiz — zivis. Tā darījuši vecās Derības laikā, vēl pirms Kristus atnākšanas.
Piedāvātais ēdiens ir ļoti garšīgs, un Arians teic, ka tā gatavošanas laikā jācenšas domāt par dievišķām lietām, skaitīt lūgšanas, likt krusta zīmi. Arī visparastākais ēdiens, kas tapis klusumā un Dieva mīlestībā, iegūst īpašu garšu.
Jāmācās nepaklupt
Jautāju Arianam, ar ko, viņaprāt, pareizticīgo Kristus dzimšanas svētki atšķiras no tiem, kurus decembra beigās svinēja lielākajā daļā Eiropas un Amerikā? Viņš teic, ka svētku gaidīšanas laikā pareizticīgajiem daudz ciešāk jāievēro noteiktās normas, stingri jāievēro gavēnis. Atšķirīgais svinību laiks radies, daļai ticīgās pasaules pieņemot laika skaitīšanu pēc Gregoriāņu kalendāra, līdz ar to gadsimtiem iedibinātā kārtība bija izjaukta. Neraugoties uz to, lai Pareizticīgās baznīcas dzīve ritētu saskaņā ar pagātnes notikumiem, lieto atšķirīgu laika skaitīšanu.
Jeļizaveta gavēņa laiku pavada lūgsnās, attīrot dvēseli un atsakoties no materiālajām lietām, steigas, atbrīvojot vietu garīgajām vērtībām. Šajā laikā biežāk apmeklē baznīcu, cenšas nedomāt ļaunas domas, kādu nosodot. Arians atzīst, ka ne vienmēr tas izdodas, gadoties “paklupt”, dusmoties par kādu pārestību, bet tik un tā jātiecas uz garīgo pilnību, un viņš pakāpeniski tuvojas šādam dvēseliskumam.
— Svētku gaidīšanas laiks paredzēts, lai ieklausītos sevī, pilnveidotos, saskatītu grēkus. Kā, ejot uz kāda dzimšanas dienu, ņemam līdzi dāvanu, tā Kristus dzimšanas svētkos Dievam pasniedzam sevi — attīrītu dvēseli. Šādā tīrā traukā Dievs var ielikt ko vērtīgu. Kamēr šis trauks pilns citām izjūtām un domām, Dieva dāvanām tajā vietas nav, — teic Arians.
