Plānojot nākamā gada budžetu, valdība stingri nolēmusi ievērot taupības režīmu. To gan nevar teikt par Saeimu.
Plānojot nākamā gada budžetu, valdība stingri nolēmusi ievērot taupības režīmu. To gan nevar teikt par Saeimu.
Ņemot vērā Saimnieciskajā komisijā spriesto, tas, šķiet, neattiecas uz pašiem deputātiem — tā atbalstījusi piecu deputātu iesniegumus par dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanu un deviņu deputātu lūgumus apmaksāt transporta izdevumus. Maksimālo īres izdevumu kompensāciju (Ls 227 mēnesī) pieprasījusi “Jaunā laika” deputāte Silva Bendrāte. Deputāta amatalga ir 576 lati, turklāt par katru tautas kalpa apmeklēto komisijas sēdi maksā 11 latu.
Vairāk nekā divsimt latu īres kompensāciju lūguši arī trīs PCTVL frakcijas deputāti. “Vispieticīgākā” bijusi Tautas partijas deputāte Silva Golde — viņai nepieciešami “tikai” 197 lati mēnesī.
Katru rītu simtiem cilvēku no Aizkraukles rajona brauc uz darbu ar vilcienu vai autobusu. Viņu vidū ir gan skolotāji, gan medicīnas darbinieki, kuru alga ir mazāka nekā 100 latu, arī apkopējas, kurām maksā minimālo algu. Neviens no viņiem nesaņem transporta kompensācijas. Varbūt sešiem PCTVL, diviem Tautas partijas un vienam “Jaunā laika” deputātam personiskā budžeta veidošanā vajadzētu ņemt konsultantus no vienkāršās tautas?
Saimnieciskās komisijas sēdē sākušās diskusijas arī par iespēju nākotnē apmaksāt ierindas deputātu mobilo telefonu sarunas. Izteikts variants kompensēt sarunas par summu līdz 30 latiem. Nākamā gada budžetā pagaidām tādi izdevumi nav paredzēti. Līdz šim atmaksāja Saeimas prezidija un komisiju vadītāju mobilo sakaru rēķinus.
Nav jau nosodāmi, ja cilvēks grib dzīvot labāk. Tomēr, zinot vairuma tautas dzīves līmeni, deputātu prasība šķiet nepiedienīga un sludinātā taupības politika — tikai teātris vien.
