Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī sākusi ziedēt agave. Tas ir rets un auga dzīvē ne tikai skaistākais, bet arī skumjākais notikums.
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī sākusi ziedēt agave. Tas ir rets un auga dzīvē ne tikai skaistākais, bet arī skumjākais notikums.
Agaves zied tikai reizi mūžā. Ilgus gadus gaļīgajās auga lapās krājas barības vielas, lai vēlāk tās atdotu milzīgās ziedkopas un augļu veidošanai. Pēc noziedēšanas un sēklu nogatavināšanas agaves parasti iet bojā, taču ir zināmi gadījumi, kad, centrālajai lapu rozetei aizejot bojā, pie sakņu kakla veidojas viena vai vairākas mazākas.
Šo augu dzimtene ir Centrālamerika, kur vairāku sugu agaves izmanto gan vienkārši atspirdzinošu, gan reibinošu dzērienu izgatavošanai. Meksikas indiāņi, viltīgi izmantojot agaves “ziedu laiku” īpatnības (intensīva cukura veidošanās un sulu cirkulācija ziedkopas veidošanās laikā), radīja dzērienu “pulke”, kam ir ne tikai reibinoša, bet arī nedaudz halucinogēna ietekme. Daudzus gadsimtus vēlāk, raudzējot agavju sulu un pēc tam to pārdestilējot, spāņu konkistadori radīja tekilu — Meksikas simbolu, ko nereti un nepareizi dēvē par kaktusu šņabi, jo tas tiek ražots no agavēm.
Agavju saimnieciskā izmantošana senatnē neaprobežojās tikai ar reibinošu dzērienu ieguvi. Augu šķiedras izmantoja rupju audumu aušanai, bet cietos nosmailinātos lapu galus, izurbjot tajos caurumiņus, Meksikas indiāņi izmantoja kā šujamās adatas.
