Skaistā sieviete, kura redzama fotogrāfijā, nav bijusi ne baronese, ne augstdzimusi dāma.
Skaistā sieviete, kura redzama fotogrāfijā, nav bijusi ne baronese, ne augstdzimusi dāma. Anna Ozolupa (Leitis), divu bērnu māte, visu mūžu strādājusi citu labā un mūža nogalē par savu likteni teikusi: „Trūkumu es neesmu cietusi, bet no netaisnības gan!”.
Kad Kokneses pagasta „Spilvās” dzīvojošajai Annas kundzei bija 85 gadi (1951. gadā), viņa toreizējai Pļaviņu rajona sociālās nodrošināšanas nodaļai rakstīja iesniegumu, kurā lūdza ņemt vērā viņas garo darba mūžu un nenoraidīt pensijas piešķiršanu, kura viņai, darba nespējīgai, būtu vienīgais iztikas avots.
Iesniegumā, ko saglabājusi viņas mazmeita Rasma Krūmiņa, 20 rindiņās ietverts viss Annas kundzes mūžs.
Meitenei darba gaitas sākās jau 10 gadu vecumā — sešus gadus viņa gāja ganos pie Salas pagasta „Rāceņu” māju saimnieka Pētera Liepiņa. No 1882. gada Anna strādāja Ževolta muižā pie muižnieka Rušķevica par mājkalpotāju, bet pēc pāris gadiem jau kalpoja Vārnavas dzirnavās pie meldera Arķiza, pēc tam — Rīteru muižā pie barona Tīzenhauzena.
No 1900. gada simpātiskās sievietes mūžs saistīts ar Koknesi. Sešus gadus Kokneses muižā pie barona Levenšterna viņa strādāja par veļas mazgātāju, pēc tam gandrīz 10 gadu — Atradzes muižā pie muižkunga Ješmeira par lopkopi. No 1915. gada Anna dzīvoja un strādāja “Balbieros” pie lielsaimnieka Dauges. Pēc tam saimnieki mainījās viens pēc otra. Taču Anna, kura savureiz prata kādam kungam acīs iecirst arī pa skarbākam vārdam, ne pie kādas turības netika. Viņas bagātība bija divas rokas.
