“Ja kāds ko organizē un ja vien ir iespēja kur aizbraukt vai piedalīties kādā vietējā pasākumā, braucu un piedalos,” saka Māra Zeltiņa no Aiviek-stes pagasta.
“Plaukstas”
dārzs
“Lai gan visu mūžu esmu nostrādājusi bez nevienas darba nespējas lapas, pensija ir maza, bet vai tādēļ es nebraukšu? Kultūra, aktieri taču arī ir jāatbalsta. Citādi ikdiena ir vienveidīga — tikai māja, dārzs un veikals. Dārzā strādājot un sev ko izaudzējot, arī naudu ietaupu. Dārzs gan man ir mazs kā plauksta — tikai ap 100 kvadrātmetru. Audzēju gan dārzeņus, gan puķes. Kolorādo vaboles un kāpurus lasu pat divas trīs reizes dienā.
Peoniju un
citi svētki
Šovasar kopā ar citiem pensionāriem biju vienas dienas ekskursijā Baltezera kokaudzētavā, Līgatnē apskatījām slaveno bunkuru — padomju laika īpaši slepeno objektu ar segvārdu “Pansionāts”, kas iekārtots deviņus metrus zem zemes vairāk kā 2000 kvadrātmetru platībā kodolkara situācijas gadījumam. Turaidā apmeklējām Dainu kalnu, bet Kalsnavas arborētumā bijām peoniju svētkos. Pārsteidza, cik tur viss ir sakopts.
Skaisti bija Pļaviņu novada svētki, visu dienu bija, ko darīt, ko redzēt. Zivis modināt gan negāju. Īpaši man patika svētku atklāšana ar karoga pacelšanu un svētku gājiens, kurā pirmo reizi piedalījās arī cilvēki ratiņkrēslos, tas bija ļoti aizkustinoši. Patika horvātu koncerts. Svētki ir vajadzīgi, bet, pārskatot vairāku novadu svētku programmu, šķiet, ka tie ir līdzīgi, lai gan katrs novads cenšas parādīt kaut ko savu.
Šoriņš tik
dažāds
Kopā ar citiem pensionāriem biju Voldemāra Šoriņa muzikālās komēdijas “Teic, kur zeme skaistākā” izrādē Madonas estrādē — patika mūzika un dejas, bet sižets nebija interesants. Pagājušajā gadā Rīgā redzēto Šoriņa koncertu “Tikai tā” gan labprāt apmeklētu vēlreiz.
Kopā ar pensionāriem šogad esmu bijusi arī Valmieras teātrī uz izrādi “Advents Silmačos”, kas ir “Skroderdienu Silmačos” turpinājums. Teātra ēka ir izremontēta, ļoti skaista, taču Blaumaņa lugas turpinājums modernajā versijā man nav pie sirds. Blaumanis taču ir daudz optimistiskāks, sirsnīgāks.
Vasarā nav laika garlaikoties, gribas arī kādu grāmatu un žurnālu palasīt. Izlasīju divas Noras Ikstenas grāmatas — lai gan daudzi viņu slavē, man tās nepatika. Arī Gundegas Repšes darbi nav manā gaumē. Interesanta likās krievu politiķa Aleksandra Jakovļeva grāmata “Krēsla” par Krievijas politikas aizkulisēm, par aizgājušiem laikiem. Kāpēc gan Anatolijs Gorbunovs nevarētu uzrakstīt ko līdzīgu?
“Mezgls” — mans vaļasprieks
Risinu krustvārdu mīklas žurnālā “Mezgls” — to abonēju vai pērku jau vairāk nekā 10 gadu. Mīklu risināšana ir mans vaļasprieks. Patīk, ka žurnālā ir arī interesanti raksti par dažādām tēmām — par atklājumiem, izgudrojumiem, veselību, dzīvniekiem, kultūru. Mīklu risināšanas konkursos gan nepiedalos — padomju laikā loterijā tikai vienu rubli laimēju un neticu, ka tagad varētu ko laimēt.
Šovasar man bija dzimšanas diena, ciemos atnāca radi un kaimiņi. Biju arī ciemos pie māsas.
Savlaik mācījos Bulduru dārzkopības tehnikumā, un šovasar kopš izlaiduma apritēja 50 gadu. Biju aizbraukusi uz salidojumu — no 24 kursabiedriem sapulcējāmies 12. Tā bija jauka tikšanās.”
