Lai iepazītos ar skolu, kurā bērni apgūst valsts aizsardzības mācību, Jaunjelgavas vidusskolā viesojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti. Izbraukuma sēdē viņi kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem pārrunāja arī iespēju skolās ieviest obligāto militāro mācību.
Jaunjelgavas vidusskolā pirmo gadu kā viens no izvēles priekšmetiem ir valsts aizsardzības mācība. To izvēlējušies apgūt 11 skolēni, kuri mācās 10. klasē, savukārt trīs šīs klases audzēkņi apgūst trešo svešvalodu — vācu valodu.
Tā kā militārajai jomai un tās zinību apgūšanai pastiprināta uzmanība pievērsta arī valsts līmenī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija rīkoja izbraukuma sēdi skolā, kurā šāda programma jau darbojas. Jaunjelgavas vidusskola izvēlēta arī tādēļ, ka viens no komisijas deputātiem — Juris Vectirāns — ir jaunjelgavietis. Sēdē piedalījās Izglītības un zinātnes un Aizsardzības ministrijas, jaunsardzes pārstāvji, Jaunjelgavas un Ķeguma komercno-
virziena vidusskolas vadība.
Katastrofāli skaitļi
Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis atzina, ka šajā apmeklējumā vēlas saprast, kā skolās darbojas valsts aizsardzības mācības ieviešana, kāda tai ir saistība ar Izglītības un zinātnes ministriju, cik skolās Latvijā šāda programma darbojas un vai komisijai būtu jāpieņem lēmumi, kas šo jautājumu risinātu?
Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Militārās izglītības un zinātnes nodaļas vecākā referente Kaiva Krastiņa stāsta, ka saskaņā ar vienošanos, kas starp ministrijām noslēgta 2010. gadā, izstrādāta standarta programma, kuru katra skola var pielāgot savām prasībām un, ja ir resursi un motivācija, ieviest savā iestādē. Programmas mērķis ir veicināt jauniešu interesi par militāro jomu un sagatavot dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra vecākā referente Inese Bautre atklāj: šo skolu audzēkņi lielākoties domā par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai robežsardzē.
Patlaban Latvijā valsts aizsardzības mācības programma darbojas 15 skolās no kopā apmēram 800 vidusskolām. Pārsvarā šīs programmas ieviestas skolās Vidzemē un Latgalē.
Deputāts Jānis Ādamsons uzskata: šie skaitļi ir katastrofāli. “Pēdējos 25 gadus nevaru saprast vienu lietu — kāpēc skolās kā obligāto priekšmetu nemāca militāri patriotisko audzināšanu? Tas ir vitāli nepieciešams mācību priekšmets,” uzskata deputāts.
Ar diviem grūtāk
nekā ar bataljonu
Kā vienu no militārās apmācības ieviešanas kavētājiem klātesošie atzina mācībspēku trūkumu — saskaņā ar likumu nepietiks, ja cilvēkam ir militārā izglītība, nepieciešama arī pedagoģiskā, un cilvēku ar šādu kvalifikāciju apvienojumu nav daudz. Arī Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga atzīst, ka ar šo problēmu saskārušies — jaunsargiem fakultatīvās nodarbības var vadīt militārās jomas cilvēks, kurš pabeidzis 72 stundu kursus pedagoģijā, taču, tikko tas ir mācību priekšmets skolas programmā, ar šādu izglītību vien nepietiek. Patlaban Jaunjelgavas vidusskolā atrasts skolotājs — valsts aizsardzības mācību māca Broņislavs Mačuļskis.
Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieris, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvežleitnants Georgs Kerlins uzskata: ne visi cilvēki, kuriem ir augsti sasniegumi militārajā jomā, var būt pasniedzēji skolā. Arī viņš pēc savas pieredzes saskata atšķirību: vadīt bataljonu, kurā ir 500 apmācītu karavīru, vai tikt galā ar diviem dažāda vecuma saviem puikām, otrais esot daudz grūtāk. “Sadarbībā ar Izglītības ministriju mēs varam sagatavot cilvēkus, kuri var strādāt skolās, taču tas būtu jāformē kā papildu bloks cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs,” saka Georgs Kerlins.
Karavīrs — eksperts daudzās jomās
“Miera uzturēšana nav karavīra uzdevums, bet tikai karavīrs to spēj, tāpat ir ar militāro mācību bērniem — tikai karavīrs to spēj iemācīt,” uzskata Broņislavs Mačuļskis. “Karavīram jābūt ekspertam apmēram 20 specialitātēs, tas ne jebkuram cilvēkam ir pa spēkam.” Viņš uzsver, ka skolās problēma ir arī materiāli tehniskā bāze. Katram bērnam jābūt mugursomai, nazītim, lukturītim un daudziem citiem militāriem sīkumiem, kas ir ļoti svarīgi. Turklāt kādus praktiskus tūrisma un izdzīvošanas elementus vari bērniem mācīt, ka nedrīksti ar viņu pat lāgā mežā ieiet? Nav piemērota apģērba, bērni nav potēti pret ērču encefalītu. “Ja reāli gribat ieviest obligāto militāro mācību, jābūt nodrošinātai nopietnai materiālajai bāzei,” uzskata skolotājs. “Ja nevaru bērnam visu iedot, nevaru viņu nekur arī vest.”
Jaunjelgavas vidusskolā darbojas arī jaunsargi, ar kuriem izveidojusies laba sadarbība. Jaunsardzes instruktors Normunds Raubiška stāsta, ka ir ekipējums, poligoni, un tos neliedz izmantot arī skolēniem, kuri apgūst aizsardzības mācību Jaunjelgavas vidusskolā.
Jaunsargos visā Latvijā patlaban darbojas 4,5 procenti 10 līdz 18 gadu vecu bērnu un jauniešu. “Šo skaitli varētu palielināt līdz 10 procentiem, kas ir apmēram 16 tūkstoši jauniešu, bet ne vairāk, jo militārā joma ne visiem interesē,” uzskata Jaunsardzes un informācijas centra direktors Druvis Kleins.
Sapnis par kadetu skolu
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktors Vladimirs Samohins uzskata, ka jaunsardze ir interešu izglītība, taču Latvijā būtu nepieciešama tāda izglītības iestāde, kur militārā apmācība piederētu pie mācību satura. “Pirms diviem gadiem gribēju izveidot Latvijā kadetu skolu, līdzīga darbojas arī Lietuvā, Kauņā. Nesanāca,” stāsta Samohina kungs. Viņš uzskata, ka šo ideju tomēr vajadzētu attīstīt un domāt par skolas ar militāru ievirzi izveidošanu, kur sagatavotu darbiniekus vairākām valsts iestādēm, ne tikai nākamos karavīrus un robežsargus.
Arī Jānis Ādamsons uzskata, ka šādas skolas nodibināšana būtu daudz ātrāks risinājums nekā obligātā valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās. “Ja šī sistēma būtu sakārtota, izzustu daudzas problēmas,” uzskata deputāts. Viņš ierosina arī rakstīt vēstuli abu jomu ministriem Raimondam Bergmanim un Kārlim Šadurskim, aicinot risināt problēmas, par kurām sēdē diskutē.
Arī ministriju pārstāvji uzskata, ka šo jautājumu kopā jārisina Aizsardzības un Izglītības un zinātnes ministrijai. “Varam šo ierosinājumu pieteikt, bet, ja problēmas ir jau 15 skolās, kā mēs to izvērsīsim visā Latvijā?” saka Ainars Latkovskis. “Neredzu iespēju, kā šobrīd ieviest obligāto militāro apmācību skolās, taču jāmēģina šādas programmas popularizēt arī citviet Latvijā.”
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākais eksperts Ēriks Sīka uzskata, ka ideja skolās ieviest obligāto militāro mācību ir utopiska: “Skatieties plašākā kontekstā — lai bruņotie spēki varētu pastāvēt, valstij šī nauda jānopelna. Lai Latvija nezaudētu starptautiskajā darba dalīšanā, mums jāsagatavo labi informātikas speciālisti, jāmāca valodas, un tās ir tikai divas no problēmām, kuras jārisina un jāapmaksā. Tas, ka saņemsiet risinājumus vēstulē paustajām problēmām, manuprāt, ir ilūzija. Lūdzu, to ieprotokolējiet! 800 skolās iegūt mācībspēkus, kas grib par šo mazo algu strādāt skolā — to var panākt tikai ar pavēli,” ir kategorisks Ēriks Sīka.
Pievilcīga pilsēta
Pēc sēdes Ainars Latkovskis “Staburagam” atzina, ka priecājas par iespēju būt Jaunjelgavas vidusskolā, jo vairāk sanāk tikties ar valsts aizsardzības jomu pārstāvjiem. Vizīte skolā viņa vadītajai komisijai ir liels retums. “Jaunjelgava mani pozitīvi pārsteidza. Pirms vairākiem gadiem te būts biežāk, bet tagad, iebraucot pilsētā, atšķirība ir acīm baudāma, pilsēta ir kļuvusi ļoti pievilcīga,” saka Latkovska kungs. “Arī šāda mazpilsētas skola ir ļoti labā kārtībā, te veikti ieguldījumi iestādes sakārtošanā un modernizēšanā. Tāpat bija interesanti uzzināt, kā skolās praktiski realizē aizsardzības mācības programmu. Uzskatu, ka šādai skolai jābūt katrā novadā, lai jauniešiem, kuri vēlas izglītoties šajā jomā, tā būtu pieejama, taču diez vai šim priekšmetam skolās jābūt obligātam.”
Deputāti un ministriju pārstāvji apmeklēja arī skolā iekārtoto šautuvi, noskatījās 6. klases audzēkņu ierindas skates demonstrējumu. Jau no rīta viņi nolika ziedus pie pieminekļa brīvības cīnītājiem Jaunjelgavas kapos, bet pēc sēdes devās ekskursijā uz Pļaviņu HES, viesojās Sērenes un Staburaga pagastā. ◆
