Aizkrauklē notikušajā Rīgas piena kombināta rīkotajā seminārā piedalījās ap simt piensaimnieku no Aizkraukles, Madonas, Jēkabpils un Ogres rajona.
Aizkrauklē notikušajā Rīgas piena kombināta rīkotajā seminārā piedalījās ap simt piensaimnieku no Aizkraukles, Madonas, Jēkabpils un Ogres rajona. Viņus interesēja, kādas būs piena iepirkuma cenas nākotnē, iepirktā piena apjoms, kā arī attieksme pret saimniekiem, kuriem ir mazāk nekā desmit govju.
Aizkraukles rajona piensaimnieki Rīgas piena kombinātam ir vieni no lielākajiem piena piegādātājiem. Pagājušajā gadā viņi uzņēmumam pārdeva 7391 tonnu piena, 6 procentus no kopējā iepirktā apjoma. Šīgada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2004. gada pirmo ceturksni, piena iepirkums Aizkraukles rajonā palielinājies par 30 procentiem. Lielāko piegādātāju vidū ir SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” un SIA “Bormaņi” Koknesē. Augstu kvalitāti un lielu piena izslaukumu sasniegusi saimniecība “Vecsiljāņi” Bebros, “Gala Tuņķi” un “Sirmēni” Aizkraukles pagastā.
Savāktuve piesaista mazās saimniecības
Lielajiem piena piegādātājiem regulāri notiek mācības uzņēmumā Rīgā. Taču saimnieki, kuri pienu ražo nelielā apjomā, uz galvaspilsētu ne vienmēr var aizbraukt, tāpēc piena pārstrādātāji rīko izbraukuma seminārus. Pasākumā Aizkrauklē piedalījās tieši mazo un vidējo saimniecību īpašnieki. Rīgas piena kombināta iepirkšanas daļas direktore Ingrīda Belinska saka: “Sadarbību ar nelielajām saimniecībām veicina piena savākšanas vieta Aizkrauklē. Tā varam iepirkt pienu arī no tām saimniecībām, kurās vēl nav dzesēšanas iekārtas. Pienu ātri nogādājam savāktuvē, kur to atdzesējam, ļaujot saglabāties piena kvalitātes rādītājiem.”
Semināra laikā viens no piensaimniekiem izteica bažas, ka nākotnē šo savāktuvi varētu slēgt, kā tas jau noticis Ogres rajona Krapē un Taurupē. Belinskas kundze norādīja, ka šai savāktuvei tāds liktenis nedraud, tā darbosies arī turpmāk. Tomēr piensaimniekiem vairāk jādomā par to, kā piena kvalitāti nodrošināt pašiem savā saimniecībā.
Pārpalikumu neiepirks
Ingrīda Belinska saka:
— Mūsdienās saimniecība ar trijām govīm, kurā pienu galvenokārt patērē paši un pārdod tikai to, kas paliek pāri, ir naturālā saimniecība. Esmu pārliecināta, ka saimniecībā, kurā govis slauc ar rokām un pienu dzesē akā, nevar nodrošināt tādu produkta kvalitāti, kādu prasa Latvijas likumi un Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumi. Tie paredz, ka no šīgada drīkstam iepirkt tikai augstākās šķiras pienu. Pienu, kurš tai neatbildīs, lielie pārstrādātāji vienkārši nepirks.
Rīgas piena kombinātā klientus dala divās daļās. Vieni ir tie, kuri ražo tā saukto Eiropas pienu. Tās ir saimniecības, kurās ir Eiropas Savienības prasībām atbilstoši ražošanas apstākļi un piena kvalitāte atbilst visaugstākajām prasībām. Otri ir tie, kuri gādā pienu vietējam tirgum. Tās ir saimniecības, kurās iegūst augstākās kvalitātes pienu, taču ražošanas apstākļi vēl neatbilst Eiropas Savienības prasībām. 25 procenti uzņēmuma klientu ir saimniecības ar mazāk nekā desmit govīm, taču daudzas no tām pakāpeniski paplašinās, vietā gan nāk citas mazās saimniecības, kuras izvēlējušās pienu pārdot Rīgas piena kombinātam.
Vairāk govju, lielāka samaksa
Cenu par pienu nosaka atkarībā no saimniecības lieluma, dalot piegādātājus trijās grupās atbilstoši govju skaitam saimniecībā. Vairāki saimnieki gan iebilst pret šādu sadalījumu, jo maksa par transporta pakalpojumiem visiem ir vienāda, arī citi izdevumi neatšķiras, dažreiz mazajās saimniecībās tie ir pat lielāki. Par nepamatotu uzskata pārmetumu, ka mazajās saimniecībās nevar nodrošināt visaugstākās kvalitātes pienu.
Rīgas piena kombināta pārstāvji savukārt uzskata, ka šāds samaksas veids varētu būt viens no stimuliem palielināt ganāmpulku. Piena ražošanas apjoma palielināšanos varētu veicināt arī ziņa, ka nākamajā gadā uzņēmums gatavojas atvērt jauno siera rūpnīcu, tāpēc tas plāno iepirkt krietni vairāk piena nekā pašlaik.
Rīgas piena kombināts pēdējā gada laikā iepirkuma cenu palielinājis par 40 procentiem. Šoruden sola to palielināt vēl mazliet. Tā pamazām tuvojas Eiropas vidējai piena iepirkuma cenai. Piemēram, Vācijā tā ir 18—18,5 santīmi par litru piena lielākajiem piegādātājiem.
