Aprit 20 gadu, kopš izglītības sistēma Latvijā pārgāja no padomju laikā iedibinātās zināšanu vērtēšanas piecu ballu sistēmā uz modernāku, it kā eiropeiskāku — desmit ballēm. Pēc toreizējā izglītības un zinātnes un ministra Andra Piebalga teiktā, tas ļautu precīzāk novērtēt skolēnu zināšanas. Tikai piemirsās, ka mācībspēki paši sagatavoti pilnīgi citā laikā un viņu zināšanas visaugstāk novērtēja ar atzīmi 5. Loģiski, ka, stājoties spēkā jaunajai atzīmju sistēmai, iedarbojās psiholoģiskā barjera — ja 5 ir daudz, tad 10 — tikpat kā nesasniedzams. Biežāk dzirdētā frāze no dažiem skolotājiem — uz desmit zina tikai Dievs, uz deviņi — profesors. Par piecnieku gan tā nekad neteica. Vēl tagad vecāki cilvēki domā, ka viņu mazbērns vai mazmazbērns ir centīgs, ja saņem atzīmes 4 un 5.
Lai arī ar jauno zināšanu novērtēšanas sistēmu izaugusi viena paaudze, joprojām ļoti atšķirīgi ir skolotāju vērtējumi, un, lasot vecāku un skolēnu komentārus par to, šķiet, ka vispirms jāmācās pašiem skolotājiem. Tāpat kā piecnieku varēja saņemt par konkrētu zināšanu apjomu, kuru skolēns iemācījies, tāpat deviņi un desmit var saņemt par perfektu iemācītā atreferējumu, un vērtējumā nav vietas skolotāja vai skolēna emocionālajam noskaņojumam.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš atzīst, ka pāreja no vienas vērtēšanas skalas uz citu notika pēkšņi, cilvēkus nesagatavojot. Otra būtiska un nepatīkama problēma, kura nevajadzīgi radīta, ir sākumskolas — 1. līdz 4. klases — skolēnu atstāšana vispār bez nopietna zināšanu vērtējuma. A. Rakstiņš teic, ka, neraugoties uz aklu skriešanu līdzi visam jaunajam, tagad atzinīgi tiek novērtēta padomju laika izglītības sistēma, no kuras pamazām pārņem labāko, piemēram, audzināšanas metodes. Labākais nav jāatmet kā kaut kas vecs, tātad nederīgs. Atšķirībā no Latvijas Igaunija izvēlējās tik krasi nemainīt izglītības sistēmu, un mūsu kaimiņi ekonomiskajā attīstībā jau tagad ir tālu priekšā.
Eiropā daļā valstu, vērtējot skolēnu zināšanas, izmanto burtu sistēmu, kur A ir visaugstākais un F zemākais vērtējums. Mūsu valstī esošo vērtēšanas sistēmu attiecīgi pakārto tai. Skaidrs, ka vēlreiz kaut ko mainīt, piemēram, pārejot atpakaļ uz vērtēšanu no 1 līdz 5, būtu absurdi. Viss, ko šobrīd lietas labā var darīt, — noteikt stingru vērtēšanas kārtību, kad skolēns tiktu vētīts kā caur filtriem, līdz noskaidrotos patiesais zināšanu līmenis. Bet skatīšanās atpakaļ, sakot — kad mēs augām, tad gan bija labi, liecina par daļas sabiedrības nesasniegto briedumu.
