Latvijā patlaban plaši diskutē par tiesnešu algām, drošību un darba kvalitāti. Uz sarunu aicinājām Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi Juri Zēģeli.
Latvijā patlaban plaši diskutē par tiesnešu algām, drošību un darba kvalitāti. Uz sarunu aicinājām Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi Juri Zēģeli.
Tiesu gaida vairākus mēnešus
— Jūs piedalījāties Latvijas tiesnešu konferencē. Pastāstiet par to!
— Viens no galvenajiem sarunu tematiem bija par to, kā paaugstināt tiesu darba kvalitāti, paātrināt lietu izskatīšanu, un par tiesu administrācijas izveidošanu.
— Kāpēc tā ieilgst lietu izskatīšana?
— Kriminālprocesa kodekss, pēc kura strādājam, ir pārlieku sarežģīts. Tajā paredzēts pārāk garš ceļš, līdz lietu izskata tiesā. Piemēram, cilvēks nozadzis kaut ko vērtīgāku par vienu minimālo algu. Kriminālprocesā paredzēta divu mēnešu pirmstiesas izmeklēšana, vēl paiet vismaz pāris mēnešu, kamēr lietu var izskatīt tiesā, jo tiesneši ir ļoti noslogoti. Cilvēks gaida tiesu vai pusgadu. Ja viņš ir brīvībā, tas nav tik briesmīgi, bet ir ļoti daudz cilvēku, kuri tiesu gaida cietumā.
Nepietiek advokātu
— Problēmas sagādā arī advokātu trūkums. Katram apsūdzētajam ir tiesības uz aizstāvību. Vairākos gadījumos advokāts jānodrošina obligāti — nepilngadīgajiem, tādiem, kuri izglītības, fizisku vai garīgu trūkumu dēļ nevar paši realizēt aizstāvību, kā arī tiem, kuri neprot valsts valodu. Advokātu padome nolēmusi, ka valsts obligāto aizstāvību apmaksā tikai tad, ja tiesā pārstāv nepilngadīgo un to cilvēku intereses, kuri fizisku vai garīgu problēmu dēļ nespēj realizēt savu aizstāvību. Pārējos gadījumos valsts advokāta pakalpojumus neapmaksā. Un kurš tad gribēs strādāt bez samaksas?
Sapņu alga 2005. gadā
— Tiesnešiem plānots palielināt algas. Kādas tās nākotnē varētu būt?
— Jaunajā koncepcijā, kuru tiesnešiem izklāstīja tieslietu ministre Ingrīda Labucka, algu paredzēts piesaistīt vidējai valstī, reizinot ar noteiktu koeficientu. Vidējā mēnešalga valstī aprēķināta 160 latu, bet minimālais koeficients — 4,5. Rajona tiesas tiesneša alga varētu būt ap 720 latu pirms nodokļiem. Koeficients pieaug atkarībā no darba stāža. Esmu nostrādājis desmit gadu, aprēķinot manu algu, piemērotu koeficientu 5,5.
Taču jauno algu ieviešana paredzēta pakāpeniski. Reāli pirmo lielāko algu varētu saņemt 2003. gada sākumā, kad plānots maksāt 70 procentu no koncepcijā paredzētās algas. 2004. gadā — 80 procentu, 2005. gadā tiesneši varētu saņemt algu, par kuru sapņots. Jaunajā koncepcijā paredzēts paaugstināt algas arī tiesu darbiniekiem.
Diemžēl neesmu pārāk optimistiski noskaņots, jo nav nosaukts konkrēts finansējuma avots, kur ņems naudu algu palielināšanai. Tas noteikti nebūs tik ātri. Savlaik pieņēma likumu par tiesu varu, kurā bija paredzēta piemaksa par kvalifikāciju, taču reāli to ieviesa tikai apmēram pēc trijiem gadiem.
Lielāka nozīme darba stāžam
— Patlaban algas piemaksa atkarīga no tiesneša kvalifikācijas klases. Cik liela nozīme tai būs nākotnē?
— Algas aprēķināšanas ziņā krietni mazāka nekā līdz šim. Piemēram, par trešo kvalifikācijas klasi tagad ir 50 procentu piemaksa, nākotnē plānoti tikai deviņi procenti. Taču, jo augstāka kvalifikācijas klase, jo augstāka tiesneša darba kvalitāte.
Soģiem jāliek eksāmens
— Kas nosaka šīs kvalifikācijas klases?
— Klases dala no piektās līdz pirmajai un augstākajā. Rajona līmeņa tiesā augstākā klase ir trešā. Atsevišķos gadījumos tā var būt arī otrā. Lai iegūtu augstāku kvalifikācijas klasi, jānostrādā noteikts laiks un jānokārto eksāmens. Esmu nostrādājis tiesā desmit gadu un saņēmis trešo kvalifikācijas klasi.
Tiesnesis — tas ir aicinājums
— Latvijā no 235 tiesnešu štata vietām rajonu tiesās brīvas esot 14. Vai arī Aizkraukles rajona tiesā kāda tiesneša štata vieta ir brīva?
— Jā, no pagājušā gada novembra, jo tiesnesis Dainis Kļaviņš aizgāja strādāt uz Madonu.
— Vai piekrītat tam, ka zemā atalgojuma dēļ daudzsološi juristi izvēlas privātstruktūras, nevis valsts tiesu?
— Daļēji. Par tiesnesi var strādāt tikai tāds cilvēks, kuram tas ir aicinājums. Ja kāds biznesmenis piedāvās lielāku žūksni naudas un jurists tūlīt piekritīs, viņš nekad nevarēs būt labs tiesnesis. Šim darbam jāvelta daļa savas dzīves, kaut tas bieži vien ir pretēji ģimenes interesēm.
Tomēr negribu teikt, ka atalgojumam nav nekādas nozīmes. Katram gribētos saņemt pienācīgu samaksu par savu darbu, un tiesnesim tas nav viegls. Tiesnesis nav vienkārši ierēdnis, kurš darbā pavada noteiktu stundu skaitu. Šis cilvēks tiesas namā ir lielāko daļu dienas, bieži vien domas par darbu nodarbina arī mājās. Tas prasa stipru veselību un nervus.
Uzskatu, ka nākotnē juristu loma pieaugs. Mēs tiecamies iestāties Eiropas Savienībā, un tās dalībvalstīs likumu ievērošanai ir liela nozīme.
Apdrošināta dzīvība un veselība
— Aktuāls ir tiesnešu drošības jautājums. Kas darīts šajā jomā?
— Pēc tiesneša Laukrozes slepkavības par valsts līdzekļiem tiesneši un tiesas darbinieki saņēmuši veselības un dzīvības apdrošināšanas polises. Skumji, ka tas noticis tikai pēc šī traģiskā gadījuma.
Turpmāk bez maksas varēsim pārbaudīt veselību, ar atlaidēm iegādāties medikamentus. No ekonomiskā viedokļa tas rada drošības sajūtu un stabilitāti.
Vajadzīga politiska griba
— Vai apdrošināšana vien rada drošību? Varbūt darāms vēl kaut kas?
— Pats galvenais, kas nepieciešams šīs sistēmas sakārtošanai un uzlabošanai, ir politiskā griba. Viss atkarīgs no Tieslietu ministrijas — vai tiesa Latvijā būs trešā likumīgā neatkarīgā vara, kā tas noteikts Satversmē, vai nebūs.
Neuztver nopietni
— Vai arī jums kādreiz ir draudēts?
— Ir bijuši tālruņa zvani un draudu vēstules. Tas ir nepatīkami, taču nav jāuztver nopietni. Varam tikai sapņot par tādām iespējām, kādas būs Rīgas apgabaltiesai jaunajā namā. Tur tiesneši ar lieciniekiem un apsūdzētajiem tiksies tikai tiesas zālē, pārējā laikā viņi būs pilnībā izolēti. Tiesnešiem namā būs atsevišķa ieeja. Pie mums var ienākt jebkurš, pateikt tiesnesim vai tiesas darbiniekiem visu, kas ienāk prātā, apvainot, nolamāt.
Sods nav adekvāts nodarījumam
— Kurš bijis ilgākais un smagākais tiesas process jūsu praksē?
— Viena no ilgākajām un smagākajām bija Astrīdas Bušmeistares lieta. Kā tiesnesim procesa iznākums mani gandarīja. Bušmeistare gan spriedumu pārsūdzēja, taču Augstākā tiesa to atstāja negrozītu. Vienīgi piespriestais sods nebija adekvāts nodarījumam — ko lai dara, mūsu likumdošana ir nepilnīga.
Ilga un smaga bija lieta, kurā cietušais bija kāds zēns no Bebriem. Viņš spēlējoties ielīda transformatorpunktā un gūto apdegumu dēļ zaudēja abas rokas. Šajā gadījumā krimināllietu vairākkārt ierosināja un izbeidza, tās izskatīšana ieilga, un tā bija emocionāli smaga.
Fakts.
Aizkraukles rajona tiesā strādā četri tiesneši.
Pērn saņemtas 265 krimināllietas, pabeigtas 296 (kopā ar atlikušajām no 2000. gada). 2002. gadam palikušas 84 lietas. No tām tiesnesis Juris Zēģele saņēmis 45 krimināllietas. Pabeigtas 55 (kopā ar lietām, kuras palikušas no 2000. gada), 2002. gadam palikušas 37.
Tiesā pērn saņemts 1370 civillietu, pabeigta 1401, atlikumā 302. No tām tiesnesis Zēģele saņēmis 306, pabeidzis 262, atlikumā 102 lietas.
