Tā sauktais “zelta roku” tiesas process, kurā uz apsūdzēto sola sēdies mugurkaula ķirurgs Āris Auders, vēlreiz skaidri parāda, ka Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēma ir nederīga.
Tā sauktais “zelta roku” tiesas process, kurā uz apsūdzēto sola sēdies mugurkaula ķirurgs Āris Auders, vēlreiz skaidri parāda, ka Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēma ir nederīga. Tā ir jāmaina un jāuzlabo!
Manuprāt, ir dažas problēmas, kuras neļauj iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, un es piedāvāju tām konkrētus risinājumus.
Pateicība vai izspiešana?
Pirmkārt, valstī nav skaidri nodalīti valsts apmaksātie un maksas medicīnas pakalpojumi. Pacientiem slimnīcā neviens skaidri nepasaka, kurā brīdī viņi saņem valsts apmaksātos pakalpojumus, kurā — tikai maksas pakalpojumus.
Otrkārt, valsts politikā nav pastāvības — likums atļauj valsts slimnīcās privāti praktizēt, konsultējot pacientus ārpus ārsta darbalaika, taču aizliedz ārstiem privāti operēt valsts slimnīcās, iznomājot telpas un aparatūru. Savukārt valsts slimnīcās darbojas daudzas mazas privātās ārstniecības SIA, un dažās slimnīcās ārsti patstāvīgi savā vārdā slēdz individuālus līgumus ar pacientiem. Kā pacientam atšķirt, kurā no lomām ārsts sniedz viņam palīdzību?
Treškārt, likums nenodala pacienta tiesības maksāt pateicības maksājumu ārstam aploksnē no pavisam cita veida maksājumiem, kurus pacients izmisumā ir spiests maksāt ārstam, lai saņemtu no viņa savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Kurā brīdī šādi maksājumi ir pacienta pateicība, kurā — ārsta izspiešana, to līdz šim neviens nav centies nodalīt un sakārtot.
Visu vienā kasē
Šajā situācijā nekavējoties jāsakārto apmaksas sistēma. Valsts slimnīcās jānodrošina, lai visus maksājumus, kādus pacients slimnīcā veic, pieņem tikai un vienīgi slimnīcas kasē — pat tad, ja tos sauc par “pateicības maksājumiem”. Nedrīkst būt tā, ka cilvēkam kaut kas ir jāmaksā tieši ārstam. Tiešie maksājumi ārstam ir jāaizliedz ar likumu. Tā mēs panāksim, ka visi maksājumi nonāk vienā kasē un ir viegli kontrolējami. Samazināsies ārstu nelegālo maksājumu izspiešana, jo pacienti zinās, ka ārstam personīgi nekas nav jāmaksā. Kasē būs skaidri norādīts, ka noteiktu daļu naudas saņem arī pacienta ārsts. Valsts tā panāks, ka ārstiem palielināsies legālie ieņēmumi, alga.
Aploksnes nebūs vajadzīgas
Slimnīcās pacienti saprotami jāinformē par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu. Pacientam nav jārakņājas sarežģītos likumos, noteikumos un līgumos, lai noskaidrotu savas tiesības saņemt apmaksātus medicīnas pakalpojumus. Katrā slimnīcā jābūt publiski izvietotai informācijai, par kādiem pakalpojumiem jāmaksā, par ko jau ir samaksāts. Jāizveido tālruņa līnija, pa kuru cilvēki var zvanīt, lai noskaidrotu konkrētus jautājumus par ārstēšanas apmaksu.
Naudas daļa, kuru slimnīcas un ārsti saņems no pacientiem legālu iemaksu veidā, samazinās mākslīgi veidotās pacientu rindas pieņemšanām un operācijām. Pacienti vairs nejutīs vajadzību maksāt ārstam aploksnē, ja tāpat varēs saņemt pakalpojumu pietiekami ātri un labā kvalitātē.
Ir jāsakārto likumi par ārstēšanas kārtību. Jānovērš situācija, kad valsts slimnīcā strādājošs ārsts darba laikā apkalpo pacientus vienlaikus gan kā valsts apmaksāts ārsts, gan kā savas privātprakses ārsts.
