Šīgada desmit mēnešos Latvijā piedzimuši 16 590 mazuļu. Ļoti mīlēti, loloti un arī ne tik gaidīti ierodamies šajā pasaulē. Septiņi no viņiem nonākuši glābējsilītēs, kas Latvijā jau ir sešas. Jaunākā novembrī atklāta Madonā. Tā gan ir “aisberga” redzamākā un varbūt arī saulainākā daļa, jo šiem mazuļiem jau no mazotnes ir dota iespēja izaugt ģimenē. Tiem, kurus vecāki izvēlas nonāvēt, kuri nonāk bērnunamos vai spiesti augt savās mājās, bet drausmīgos apstākļos, cerību laimīgai nākotnei ir mazāk.
Tāpēc plašu rezonansi radīja nesen plašsaziņas līdzekļos izskanējusī ziņa, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja vēlas aizliegt glābējsilītes visā pasaulē, jo tās kavē sakārtot likumus, lai vecāki varētu saņemt palīdzību no valsts bērna audzināšanai ģimenē. Līdz ar to tiek arī pārkāptas bērnu intereses zināt savu izcelsmi, un nav pieļaujams, ka vecāki šādā veidā var vienkārši atteikties no saviem bērniem. Tas nopietni satrauca arī projekta “Baby box” īstenotājus Latvijā, kas ANO sagatavoja atbildi, skaidrojot glābējsilīšu nozīmi. Aktuālākais jautājums šīs problēmas kontekstā ir piedāvāt alternatīvus risinājumus samilzušajai problēmai. Tomēr pagaidām tādu nav, un arī ANO pārstāvji nekādu skaidrojumu šajā jautājumā nav devuši.
Pēdējos gados “Baby box” jeb glābējsilītes izveidotas vismaz 11 Eiropas valstīs, un, piemēram, Vācijā to ir gandrīz simts. Latvijā glābējsilītes sāka darboties 2009. gadā. Toreiz man šķita, ka tās ilgi būs tukšas. Tomēr nekā, un līdz šai dienai tajās atstāti 20 mazuļu. Man joprojām liekas, ka tik mazai valstij kā Latvija tas ir ļoti liels skaits. Bet mani satrauc kas cits — glābējsilītēs Latvijā līdz šim nonākuši mazuļi, kuru vecāki viņiem lielākoties devuši līdzi nozīmīgas ziņas un pat kādu rotaļlietu. Tātad tie ir cilvēki, kuri vēl par kaut ko domā. Tas liecina, ka, iespējams, tajā brīdī sievietes dzīvē bijusi kāda nopietna krīze, kas likusi izšķirties par šo soli. Varbūt kvalitatīva un laikus sniegta palīdzība daļai vecāku liktu pārdomāt šo rīcību. Pie katras glābējsilītes jau ir informācija ar tālruņiem, pa kuriem vērsties krīzes gadījumā. Tomēr tam jānotiek agrāk, nevis tad, kad sieviete ar mazuli jau stāv pie glābējsilītes.
Latvijā tomēr nav paredzēts slēgt glābējsilītes — to vakar intervijā televīzijā apliecināja veselības ministre Ingrīda Circene, jo ir reāli izglābti bērni. Tas ir svarīgāk, nekā zināt šo bērnu mazuļu vārdus.
