Saliec gadus piesaulē un paskaties, kādi tie izskatās no malas.
Saliec gadus piesaulē un paskaties,
kādi tie izskatās no malas.
Varbūt kā tīrums, silpurenēs aizdedzies,
bet varbūt pērkons un zibeņošana bez gala?
Iet laiks. Tas katram ko atnesīs,
varbūt būs sitiens, varbūt ka glāsts!
Tam pa vidu tu apjucis esi —
un te atkal sākas kāda cilvēka stāsts.
Nav pasaulē laime pilnīga,
sauss nestāv asaru trauks.
Bet lai ilgāk kā pati mūžība
pie tevis turas tavs draugs.
Pēc darba kad pūtini rokas un sirdi,
šeit ar tevi pie mājas
Vēl bērzi pusnaktī sarunājas.
Tu, miegā laizdamies, dzirdi.
Bez saviem sapņiem vai iztikt vari?
Niez plaukstas tos visus piepildīt
ar katru jaunu pavasari.
Tad — kas gan pret mūžu ir piecdesmit!
