Humors, sirsnība un mīlestība savijās, kad Staburaga pagastā, pie “Dieva auss”, godināja selekcionāru, dienliliju dārza idejas autoru Jāni Vasarieti, kurš saņēma apbalvojumu “Staburaga pagasta Goda pilsonis 2014”.
Sirsnīgi pateicības vārdi, VEF Kultūras pils sieviešu kora “Daugavas vanadzes” dziedātās dziesmas, arī saulainā un siltā pievakare bija skaista dāvana gan dienliliju dārza ierīkotājam, Staburaga pagasta himnas autoram Jānim Vasarietim, gan visiem sarīkojuma dalībniekiem un viesiem.
“Pirms aptuveni desmit gadiem, kad pie mums dzīvot ieradās Vasariešu ģimene, te vairs miera nebija, protams, labā nozīmē,” pasniedzot apbalvojumu, teica Aina Ķīse, Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja. “Jānis mums teica — te tik daudz neizmantotas zemes, vajag kaut ko darīt. Viņš cīnoties, dolomītā rokot dobes savām puķēm, bet te tukša pļava, vajag “Dieva ausi” apzaļumot, lai prieks visiem, kuri atnāks. Un tas ir izdevies — radīt prieku un sajūsmu cilvēkos, kuri šurp atbrauc. Pirms pāris gadiem Jānis diemžēl pārcēlās uz Rīgu, bet mēs esam pateicīgi par to, ka viņš ne minūti nebija mierā, te dzīvojot. Un paldies par viņa un Vladimira Kaijaka dāvanu mūsu pagastam — Staburaga himnu.”
“Cilvēks parasti, pa dzīvi ejot, uz visu skatās savu acu augstumā, daudz ko redz un daudz ko arī neredz. Neredz to, kas ir augstāk par acīm: koku galotnes, mākoņus, un neredz to, kas ir zem kājām, tāpēc bieži vien klūp. Gribētu jums vēlēt skatīties uz augšu, pacelt domas un skatīties arī zem kājām. Jo tā ir mūsu zeme, pa kuru mēs staigājam. Un, redziet, cik labi iznāk — puķes ir mūsu redzēšanas līmenī, tāpēc visi par tām priecājamies. Paldies Jānim par šo brīnišķīgo domu te ierīkot, kā viņš pats saka, liliju parku. Un paldies Staburaga ļaudīm, kuri to īstenoja. Blakus dzīvojot, redzu, kā dārzs ar lielu mīlestību tiek kopts un veidots,” Jāni Vasarieti sveica rakstniece Māra Svīre.
Sveicēji selekcionāru apbēra labiem vārdiem un komplimentiem, bet tikpat nozīmīgas, pēc Vasarieša kunga teiktā, bija bučas. Un tās viņš saņēma jo daudz, arī no Staburaga pagasta amatierteātra dalībniecēm, kuras iejutās puķu tēlos un, selekcionāram pasniedzot dienliliju vainagu, kronēja viņu par ziedu karali.
“Nebiju cerējis kaut ko tādu vēl piedzīvot un tik daudz buču šodien saņemt,” jokoja selekcionārs. “Un es varu teikt, ka deviņdesmit gadu vecs prieks man ir par to, ko jūs esat man šodien izdarījuši.” ◆
