Tev šodien dziedu, mana tēvu zeme un baltiem bērziem tavos pakalnos.
Tev šodien dziedu, mana tēvu zeme,
Un baltiem bērziem tavos pakalnos,
Par to, ka tu mums tāda esi,
Es dziļā mīlestībā Dievam pateicos.
Cik daudz ir manā zemē skaistu vietu,
Cik kalnu, upju, ezeru un silu.
Ir aprakts Staburags un Pērses
ūdenskritums,
Bet vēl daudz palicis, es, mana zeme, zinu.
Es dziedu tavai brīvībai un laimei
Un skumstu ar’ par taviem laukiem
aizaugušiem.
Tad celies, mana tauta, celies, dari,
Jo darbs šis vajadzīgs ir tik mums pašiem.
Tad nost ar usnēm, audzēsim tik rozes,
Tu, mana Latvija, to pelnījusi esi.
Lai ozolvainags ir tev apkārt jozts,
Lai lepni pasaulē tu savu vārdu nesi.
