“Kad 15 gados sapratu, ka gaidu mazuli, priecīga nejutos ne es, ne mani vecāki,” atceras Inga Baiba.
“Kad 15 gados sapratu, ka gaidu mazuli, priecīga nejutos ne es, ne mani vecāki,” atceras Inga Baiba. “Viņi saprata, un atļāva rīkoties, kā pati vēlos.” Inga pierādījusi, ka no pašas un mīļo atbalsta atkarīgs, kāda izveidojas jauno māmiņu dzīve.
Inga mācījās Jēkabpils tehnikumā, kad saprata, ka gaida mazuli. “Tas bija šoks,” atzīst jaunā sieviete. “Sapratu, ka man ir tikai 15 gadu un bez drauga un vecāku atbalsta būs grūti. Jānis (bērna tēvs — aut.) gan nebija no tiem, kas “laižas lapās”. Viņš bija pilngadīgs ne tikai formāli, bet arī gatavs uzņemties atbildību par mums abām.”
Ingai bija 16 gadu, kad piedzima meitiņa. Viņi ar Jāni bija paspējuši arī apprecēties, tā kā Daniela Dana piedzima īstā ģimenē. Inga izstājās no tehnikuma, bet turpināja mācības Aizkraukles vakara un neklātienes vidusskolā. Draudzeņu vidū viņa bija jaunākā māmiņa un vēlāk jau varējusi pārējām dot padomus mazuļu kopšanā. Kad meitai bija trīs gadi, kopā ar draudzeni iestājās Daugavpils universitātē, sākumskolas specialitātes neklātienes nodaļā, kuru pabeidza, tagad strādā un nekad nesaka “nekad!”. Meita rudenī jau sāks skolas gaitas. “Vīrs un vecāki allaž bija man līdzās, pieskatīja mazo. Saviem vecākiem aizvien vēl esmu tikai bērns,” saka Inga.
Kopā ar Jāni viņi ir septiņus gadus un jūtas laimīgi. “Kad bija grūti, mierinājām sevi ar domu, ka reiz būs arī labāk. Paskatos uz meitu un šķiet neiespējami, ka varēja būt arī citādi. Uzskatu, ka izvēlējos pareizo ceļu. Dzīvē ir bijuši pārmetumi par daudz ko citu, bet par bērnu — nekad!”
Tagad jaunā ģimene dzīvo atsevišķi no vecākiem, turpat Daudzeses pagastā, bet vai ik dienu savējos apciemo. “Katrs mazs bērniņš iekaro sirdi. Daniela ir vienīgais mazbērns maniem vecākiem — mīlēta un lolota.”
Kāda ir Ingas attieksme pret nepilngadīgām māmiņām? Inga: “Pret katru individuāla. Ja viņa par savu bērnu rūpējas, man prieks, bet, ja nē — es viņu nosodu. Kaut arī pati biju jauna māmiņa. Daudzas vēl grib izklaidēties, izbaudīt jaunību. Galvenais ir prast apvienot, bet ne visiem tas ir pa spēkam. Kopējas formulas nav, viss ir atkarīgs no ģimenes un bērna tēva.”
