Sunākstes pagasta “Indrānos”, kur saimnieko Jānis un Andris Gasiņi, nodarbojas galvenokārt ar biškopību.
Sunākstes pagasta “Indrānos”, kur saimnieko Jānis un Andris Gasiņi, nodarbojas galvenokārt ar biškopību. Dēls no tēva mācās gudrības, kuras nav grāmatā izlasāmas, un izmēģina arī ko jaunu. Zemnieku saimniecībā vairāk nekā hektāra platībā iestādītas arī upenes.
“Indrānu” bišu stropos mīt ap 70 bišu saimju kopā ar atdaleņiem. “Pagājušajā gadā bišu saimju bija vairāk, bet daudzas iznīka, jo bija karsta vasara. Bitēm nāve ir lapu izsvīduma medus, kuru viņas vāc, bet līdz galam nevar pārstrādāt. Šogad saimes cenšamies pavairot līdz pagājušā gada skaitam,” stāsta Andris Gasiņš.
Viņa tēvs Jānis ar biškopību nodarbojas jau kopš mazotnes, bet pirms pāris gadiem kopā ar tēvu sācis saimniekot arī dēls. “Tēvs nav mācījies biškopību, bet dzīves gaitā apguvis daudz svarīgu gudrību un nianšu, kuras nevienā grāmatā nevar izlasīt. Esmu tikai tēva māceklis, man vēl daudz jāmācās,” atzīst Andris.
Viņš apguvis galdnieka profesiju, bet arī pašreizējā saimniekošanā šī prasme lieti noder. Jaunais saimnieks gatavo “mājas” bitēm. “Neko jaunu gan te neieviesīsi, jāievēro standarti,” saka Andris. “Taču varu izdomāt, kā stropus pēc iespējas lētāk izgatavot.”
Andris ar aizrautību stāsta par bitenieku ikdienu. Viņa teiktajā jaušams, ka no tēva mantotas ne vien praktiskās iemaņas, bet arī mīlestība pret savu darbu. “Kaut bitēm spietošanai būtu par vēlu, vēl tagad ķeram pēdējos spietus,” stāsta jaunais saimnieks. Virs galvas koka zarā vīd tumšs bišu kamols. “Spietošanu ietekmē lietainais laiks,” saka Andris. “Viņām šobrīd būtu jānes medus, nevis jāspieto. Līst lietus, bitītes netiek uz ganībām un no bezdarbības bēg prom.” Biteniekam jādomā, kā bēgles sagūstīt, bet arī tam sava shēma izstrādāta. Ja ne citādāk, būs jākāpj kokā bitēm pakaļ.
Citugad pirmo medu izsviež ap Jāņiem, bet šogad “Indrānos” nesteidzas. Bagātīgi zied liepas, un, ja būs labs laiks un bitītes tiks liepziedos, drīz arī medus kāres būs pilnas. Andrim pašam gan vislabāk garšojot rapšu medus.
Medu “Indrānu” saimnieki galvenokārt pārdod uzpircējiem, kaut viņu piedāvātā cena ir ļoti zema. Retu reizi arī paši saimnieki dodas uz tirgu Jēkabpilī. “Medus cenai jābūt piecas sešas reizes augstākai nekā cukuram, tikai tad varēs spriest par peļņu,” saka Andris.
Šī iemesla dēļ saimnieki meklē arī citas peļņas iespējas. Pērn “Indrānos” pushektārā ienācās zemenes, bet šogad ogu raža ir daudz sliktāka. Nelielās platībās aug arī kartupeļi, siltumnīcā gatavojas tomāti. Arī tie paredzēti pārdošanai.
Apmēram hektāra platībā iestādītas upenes. “Par agru spriest, vai upeņu bizness būs izdevīgs, jo krūmi jauni un raža neliela,” stāsta jaunais saimnieks. “Šajā jomā vēl pamatīgs darbs jāiegulda.”
