Aizkraukles rajona psiholoģiskās palīdzības centrā Aizkrauklē, Spīdolas ielā 11, 85. telpā, 14. februārī pulksten 10 darbu sāks atbalsta grupa sievietēm, kuras cieš no vardarbības.
Aizkraukles rajona psiholoģiskās palīdzības centrā (PPC) Aizkrauklē, Spīdolas ielā 11, 85. telpā, 14. februārī pulksten 10 darbu sāks atbalsta grupa sievietēm, kuras cieš no vardarbības.
Skārletas vadmotīvs “Šodien es par to nedomāšu, padomāšu rīt” kādam varbūt arī noder. Taču šoreiz gribu runāt par situācijām, kurās šis motīvs nodara ļaunumu, nevis palīdz.
Ja sievietei bieži jāklausās negatīvas lietas par sevi un pasaulē notiekošo, ja apšauba viņas prāta spējas (pat tad, kad noliek uz gultas vīram adresēto vēstuli no mīļākās ar pievienotu foto, lai garajā ārzemju komandējumā būtu uz ko lūkoties). Ja partneris regulāri kontrolē, ko sieva dara, kurp iet, ar ko tiekas, ja viņai nepārtraukti spiež atskaitīties par ģimenes tēriņiem, ja kāds viņai liek justies vainīgai par bērnu izdarībām, tad tā ir varas uzurpēšana pār šo cilvēku. Daudzas sievietes šos aizvainojumus un pazemojumus pacieš, cerot, ka kaut kad situācija mainīsies, vai arī bezcerīgi sevi mierina — nav jau tik traki, mani taču nesit, kā kaimiņieni viņējais. Bet emocijas krājas, transformējas un dara savu.
Derīgi atcerēties, ka samierināšanās ir drauds indivīda drošībai, kā arī fiziskajai un garīgajai veselībai. Joprojām daudzi uzskata, ka vardarbība starp sievieti un vīrieti, kurus saista partnerattiecības, ir privāta lieta. Sabiedrībai nav jāiejaucas. Šādi domājot, mēs ātri aizmirstam, ka vardarbība ir noziegums, pret kuru jebkādā tā izpausmē jāvērš sabiedrības neiecietība.
Par varmāku nepiedzimst, par varmāku izaug ģimenēs, kurās valda vardarbība. Bērni, kuri izaug, redzot vardarbību mājās, sāk uztvert to kā normālu parādību. Bērni notic, ka vardarbība ir pieņemams citu cilvēku kontrolēšanas veids. Lielākā daļa pieaugušo, kuri cietumā izcieš sodu par vardarbīgiem noziegumiem, auguši ģimenēs, kurās notikusi vardarbība. Pētījumi liecina, ka gandrīz pusei bērnu, kuri cieš no cietsirdīgas attieksmes, arī mātes ir izjutušas nežēlību. Tas apstiprina, ka vardarbība pret sievieti ģimenē veicina nežēlību arī pret bērniem. Uzrunājot sievietes, pret kurām vērsta vardarbība, gribu atgādināt:
* Tu neesi vienīgā, kura cieš no vardarbības. Vardarbība ģimenē ir izplatīta parādība.
* Tev ir tiesības pieprasīt un saņemt palīdzību!
* Tu pati vai tava rīcība nav cēlonis vardarbībai, kura vērsta pret tevi. Nevaino sevi notikušajā!
* Tu vari izvēlēties — pārtraukt varmācīgu izturēšanos pret sevi vai arī samierināties ar to.
* Atceries — tev pieder laiks, nevis mūžība, neatliec uz nenosakāmu rītdienu atbildību par savu un bērnu veselību.