Eiropā daudzus uzbrukumus ir izdevies novērst, kad pēc 11. septembra traģēdijas ASV tā dēvētajā Rietumu pasaulē ievērojami pastiprināja drošības pasākumus — sākot ar lidostām. Ir izņēmumi, piemēram, terora akts Madrides metro 2004. gadā, kas prasīja 191 cilvēka dzīvību, bet tas tikai apstiprina likumsakarību. Nevienam nevarēja ienākt prātā, ka 22. jūlija pēcpusdienā Norvēģijā, kura pazīstama ar pārticību, fjordiem, ekonomisko neatkarību un salīdzinoši nesteidzīgu dzīves ritējumu, notiks asiņains slaktiņš, kas prasījis vismaz 76 cilvēku dzīvības.
Nogalina savējos
Vainīgais tika aizturēts uz karstām pēdām un nemaz nepretojās varas iestādēm. Vēl lielāks pārsteigums, ka tas nav uzbrucējs no Austrumu teroristiskās pasaules, bet gan savējais — 32 gadus vecais norvēģis Anderss Bērings—Breivīks (Anders Behring Breivik).
Viņam izdevās sarīkot uzreiz divus terora aktus — sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vēl vairāki cilvēki, un apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas (Utøya) salā, kur ekstrēmists nogalināja 68 cilvēkus. Oslo policijas amatpersona Eisteins Mēlanns (Øystein Mæland) sacīja, ka pēc tam, kad visi nogalinātie aizvesti no salas, bijis iespējams precizēt upuru skaitu. Viņš piebilda, ka salas pārmeklēšana turpinās un ka varētu tikt atrasti jauni upuri, vēsta norvēģu prese.
Jau pirmdien notika pirmā tiesas sēde, kurā terorists paziņoja, ka neesot izdarījis neko krimināli sodāmu. Viņš vēlējies paglābt Norvēģiju un Rietumeiropu no kulturālā marksisma un islāma.
A. Bērings—Breivīks pagājušopiektdien dažas stundas pirms uzbrukumu sākuma bija ievietojis internetā un izsūtījis pa elektronisko pastu Norvēģijas galēji labējiem politiķiem 1500 lappušu manifestu, kas daļēji ir viņa dienasgrāmata, un tas liecina, ka uzbrukumus viņš gatavojis vairākus gadus — ziņo ietekmīgais norvēģu izdevums “VG”.
Ierakstā “2009. gada aprīlis — fāzes maiņa” viņš vēsta, ka izveidojis uzņēmumus lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarē, lai varētu pirkt sprāgstvielas un minerālmēslus, kurus var izmantot sprāgstvielu izgatavošanai.
“Mani dēvēs par lielāko monstru, kāds redzēts kopš Otrā pasaules kara,” raksta ekstrēmists.
Joprojām grūti aptvert, kā vainīgajam tik neilgā laikā izdevās nogalināt tik daudzus cilvēkus. Arī tas visticamāk norāda uz to, ka Norvēģijas drošības dienesti nebija šādam notikumu pavērsienam gatavi, tas bija šoks arī viņiem. Kāds no tiem, kam izdevās izglābties, sacīja, ka terorists esot šāvis “lēni un pa vienam”. Vēl vairāk, arī pats A. Bērings—Breivīks esot atzinies, ka viņš esot gaidījis, ka policijai viņa sarīkoto asinspirti uz salas jauniešu nometnē izdosies apturēt ātrāk, nekā tas notika, ziņo raidsabiedrība BBC.
Vainīgā advokāts Geirs Lipestāds apstiprinājis, ka A. Bērings—Breivīks pirms piektdienas uzbrukuma lietojis narkotiskas vielas, kas ļāvis viņam būt pēc iespējas “efektīvākam”.
“Daily Mail” ziņo, ka slepkavnieks piektdienas noziegumus veica, austiņās klausoties mūziku no filmas “Gredzenu pavēlnieks. Divi torņi”. Šis skaņdarbs ticis izmantots arī vairākās citās filmās. Arī savā manifestā viņš raksta, ka slepkavot grasās, klausoties skaņdarbu “Lux Aaterna”, jo tas esot ļoti iedvesmojošs un palīdzētu apslāpēt bailes. Aculiecinieki jau iepriekš ziņoja, ka uzbrucējam noziegumu brīdī ausīs bija audioaustiņas.
Lūgts uzbrucēju raksturot, advokāts norāda, ka A. Bēringa—Breivīka personību ir ļoti grūti aprakstīt, jo viņš “nelīdzinās nevienam no mums”.
Viņš dzīvojot pats savā realitātē un uzskatot, ka ir karastāvoklī un šādā karastāvoklī viņa rīcība esot attaisnojama. “Viņš uzskata, ka Rietumu pasaule viņu nesaprot. Pēc 60 gadiem mēs sapratīšot viņa viedokli,” saka advokāts, tādējādi netieši norādot uz slepkavas pārliecību, ka Rietumu pasaule tiek pakļauta islāma kultūras kolonizācijai. Pats uzbrucējs uzskata, ka ir pie pilna saprāta. Vīrieša veselību tuvākajā laikā novērtēs psihiatru komanda.
Advokāts uzsver, ka varmāka jūtot naidu ne tikai pret Darba partijas biedriem, bet pret jebkuru cilvēku, kurš atbalsta mūsdienu politisko sistēmu un neatbalsta galēji ekstrēmus uzskatus nacionālajos jautājumos.
Apgalvo, ka nav viens
Vēl viens apstāklis, kas norāda, ka norvēģi savos ļaunākajos murgos nav gatavi šādai zvērībai, ir valsts likumdošana — Norvēģijā maksimālais cietumsods ir tikai 21 gads. Skaidrs, ka šāds sodamērs varētu saniknot visus valsts pilsoņus, uzskatot to par ņirgāšanos, tādēļ varas iestādes iedarbinājušās “plānu B”. Proti, teroristu cer apsūdzēt un pierādīt viņa vainu noziegumos pret cilvēci. Ja tas notiks, maksimālais cietumsods, kas viņam draudēs, būs līdz 30 gadiem.
Ir pāragri teikt, vai A. Bēringam—Breivīkam varētu piespriest mūža ieslodzījumu. Viņš pats neesot satraukts par gaidāmo sodu un norādījis, ka arī pats gaida, ka turpmākā dzīve viņam būs jāpavada aiz restēm. Turklāt terorists bijis pārliecināts, ka ceļā uz tiesas namu viņu nošaušot sadusmoti norvēģi. Šāds liktenis pirmdien gan A. Bēringu—Breivīku nepiemeklēja — lai izvairītos no jebkāda veida apdraudējuma, tiesas sēde notika aiz slēgtām durvīm. Saskaņā ar tiesas lēmumu vismaz turpmākās astoņas nedēļas A. Bēringam—Breivīkam būs jāpavada vieninieku kamerā pilnīgā izolācijā. Viņš nevarēs ne saņemt vēstules, ne pieņemt apmeklētājus, izņēmums būs tikai viņa advokāts.
Terorists savā manifestā norāda, ka viņš ir daļa no līdzīgi domājošu aktīvistu tīkla visā Eiropā. Šis domubiedru tīkls funkcionējot patstāvīgi, bez jebkādas centrālās vadības. Pēc A. Bēringa—Breivīka aplēsēm, tādu aktīvistu kā viņš Eiropā esot no 15 līdz 80.
Terorists raksta, ka lielākā daļa norvēģu jau gadu desmitiem iebilst pret musulmaņu masveida ieceļošanu Eiropā un Norvēģijā, taču lielie masu mediji šo viedokli ignorējot — raksta “The Washington Times”.
“Francijā, Nīderlandē, lielajās Eiropas pilsētās situācija ir vēl sliktāka nekā Norvēģijā. Parīze, Marseļa, Brisele — šīs pilsētas teju teju uzsprāgs,” norāda norvēģis.
Tomēr varas iestādes nesteidz apstiprināt šo terorista viedokli. Reālas teroristu organizācijas pastāvēšanu policija drīzāk uzskata par “psihopāta murgiem”.
Patlaban eksperti saka, ka vīrietis visdrīzāk darbojies viens pats. Viņa rīcība esot raksturīga citu masu slepkavību iezīmēm, un šādi cilvēki parasti darbojoties vieni. Psihiatri vērtē, ka, spriežot pēc manifesta internetā, slepkava dzīvojis savā izdomātā pasaulē, kurā nespēj īsti atšķirt realitāti no izdomām un pat sazvērestības teorijām.
A. Bēringam—Breivīkam nepiemītot līdzjūtība pret cilvēkiem, un vismaz sākotnēji izskatoties, ka viņš nejūt ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus par pastrādātajām slepkavībām. Norvēģu slaktiņa rīkotājs savā interneta dienasgrāmatā sniedzis detalizētu informāciju par saviem uzskatiem, hobijiem.
Bijis arī Latvijā
Nosauktas arī valstis, kuras viņš savulaik apmeklējis — to vidū minēta arī Latvija. Viņa nacionālistisko organizāciju sarakstā iekļautas arī piecas Latvijas partijas, divas igauņu un viena lietuviešu. Sarakstā iekļuvusi Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, kuru viņš nodēvējis par “nacionāli konservatīvu”, kā arī četras organizācijas — Latvijas Tautas fronte, Nacionālo spēku savienība, “Klubs 415” un LNDP — Osipova partija.
A. Bērings—Breivīks arī nosaucis virkni politiķu, kuri, pēc viņa domām, pelnījuši nāvi. Viņu vidū ir Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Uzbrukumu rīkotājs arī izveidojis aptuveni 100 Eiropas politisko partiju sarakstu, kuras “tieši vai netieši atbalsta Eiropas islāmizāciju”.
Arī sabiedrībai Latvijā jādomā par savu un citām kultūrām, kā arī kultūršokiem, ko rada šādas atšķirības — intervijā laikrakstam “Diena” atzinis psihoterapeits Viesturs Rudzītis. “Ir jādomā par savu kultūru un par citām kultūrām. Un ir jādomā par kultūršokiem. Paldies Dievam, tagad mums ir divi Korāna tulkojumi, bet tā ir tikai maza pilīte, pats sākums. Ir jārunā tieši,” teicis V. Rudzītis. “Pēdējos gados daudz ir runāts par radikālā islāma terorisma draudiem. Nu slepkavo mūsu pašu norvēģu kristiešu terorists,” viņš piebildis.
Asu reakciju pēc izteikumiem par Norvēģijas traģēdiju izpelnījās Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks. Viņš savā “Twitter” kontā bija ierakstījis: “Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas — viņu islāmizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis.” Par to pārbaudi sākusi Drošības policija. Vēlāk gan J. Iesalnieks izsūtīja paziņojumu, kurā norādīja, ka Oslo šāvējam nevar būt attaisnojuma. J. Iesalnieks uz laiku pārtraucis darbu apvienības valdē un 11. Saeimas vēlēšanās nekandidēs.
