“Staburaga” lasītāji reizumis zvana un lūdz skaidrot kādu nesaprotamu terminu vai svešvārdu, arī saistībā ar pilsonības un migrācijas lietām.
“Staburaga” lasītāji reizumis zvana un lūdz skaidrot kādu nesaprotamu terminu vai svešvārdu, arī saistībā ar pilsonības un migrācijas lietām.
Ārzemnieks — saskaņā ar Imigrācijas likumu par ārzemnieku tiek uzskatīta persona, kura nav Latvijas pilsone vai Latvijas nepilsone.
Patvēruma meklētājs — persona uzskatāma par patvēruma meklētāju, ja tā Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Bēglis — persona, kurai saskaņā ar Patvēruma likumu ir piešķirts bēgļa statuss. Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstniece, — savā iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.
Repatriants — par repatriantu uzskata personu, kura ir Latvijas pilsone vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.
Bezvalstnieks — saskaņā ar Bezvalstnieku likumu personu Latvijā var atzīt par bezvalstnieci, ja vien kāda valsts saskaņā ar tās likumiem nav atzinusi šo personu par savu pilsoni, kā arī gadījumā, ja personai netiek garantēta nevienas valsts pilsonība. Arī tās personas, kurām Latvijas Republika piešķīrusi bezvalstnieka statusu, mīt Latvijas teritorijā saskaņā ar Imigrācijas likuma nosacījumiem.
(Sagatavots pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas)
