Jau nedēļu dzīvojam jaunajā gadā un iepriekšējais šķiet tāla pagātne. Gads mainījis daudzu lauksaimnieku domāšanu, krīze likusi no gudrām runām beidzot ķerties pie reāliem darbiem. Par to, kā gads aizritējis un ko tas mainījis, sarunājos ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lejasdaugavas lauku attīstības biroja vadītāju Regīnu Grīnblati.
Krīze lika sasparoties
Viņa atzīst, 2009. gada sākuma notikumi bija sāpīgi un pat traģiski, īpaši piensaimniecības nozarē strādājošajiem lauksaimniekiem. Cilvēkos radās neuzticība, pretestība pret visām iespējām, tajā skaitā pieteikšanos projektiem, ko piedāvāja konsultāciju birojs. Bankas pārtrauca piešķirt kredītus, līdz ar to nerealizējamas kļuva daudzas ieceres. Konsultāciju dienesta uzdevums šajā situācijā bija rosināt lauksaimniekus nepadoties.
Tas bija īstais laiks, lai daudzas nepopulāras idejas, kuras LKB piedāvāja pirmskrīzes laikā, pēkšņi kļūtu aktuālas. Gados, kad dzīve laukos ritēja salīdzinoši mierīgi, par izaugsmi, papildu nodarbošanos, produkta pievienotās vērtības celšanu reti kurš domāja. Tāpēc pērnais gads daudzus pārsteidza nesagatavotus. Attapīgākie saimnieki ātri uztvēra jaunās iespējas, un Latvija piedzīvoja mājražošanas bumu. Tas bija glābiņš daudzām saimniecībām. Saražoto vajadzēja arī pārdot, un radās interese par tirdzniecības iespējām, tiešo tirdzniecību, pārdošanas vietām. Zemnieki vēlējās uzzināt gan par mājražošanas likumiem, gan tirdzniecības vietu organizēšanu.
Arvien biežāk kļuva redzami siera, biezpiena, zāļu tēju, graudaugu izstrādājumu, dārzeņu un augļu tirgotāji. Šis process rosināja cilvēkus sākt domāt, kā ar jau esošajiem līdzekļiem palielināt saražotās preces vērtību, pārdodot to dārgāk. Par to liecina kaut vai lielu atsaucību guvušie “Siera kluba” organizētie kursi, kuros no Aizkraukles puses piedalījās ap 80 interesentu.
Pieņem svarīgus lēmumus
Vairāk sāka interesēties arī par alternatīvo enerģijas avotu izmantošanas iespējām. To īstenošanu nodrošināja Latvijas iesaistīšanās jaunos Eiropas Savienības projektos. Saimnieki pieprasīja informāciju par šo projektu izmaksām, realizāciju, regulējošajiem likumiem. Populāri kļuva labas prakses pārņemšanas semināri. Ar teoriju nevienu šajā laikā nevar aizraut. Vairs nav laika gaidīt, domāt un prātot. Šodien uzzināto jau rīt jāliek lietā. Piemēram, Aizkraukles pagasta “Aroniju” māju saimnieki ar savu piemēru pārliecināja vairākus saimniekus no Pierīgas pieņemt galīgo lēmumu un sākt ražot alternatīvo enerģiju.
Kokneses novada bioloģiskās saimniecības “Janavas” īpašnieces Antas Kučeres no piemērs uzņemoties izveidot kosmētisko krēmu ražotni arī ir apbrīnas vērts. Saistībā ar “Leonardo da Vinči” projektu viņa devās uz Franciju apgūt kosmētikas ražošanas noslēpumus, iegādājās nepieciešamo aprīkojumu.
Jānis Miezītis no Kokneses novada Bormaņiem pēc ilgām pārdomām beidzot sāka rapša eļļas ražošanu.
Juris Smirnovs no Neretas novada popularizēja savu pieredzi un pārliecību par iesaistīšanos kooperatīvā.
Kopā drošāk
Apjukumu radīja teritoriālā reforma. Pazuda rajonu centri. Sabiedrībai, lai arī netieši, vienmēr paticies būt vadītiem. Lai šo apjukumu mazinātu, pērn darbu sāka jauns veidojums — Valsts lauku tīkls — sabiedrības aktivitāšu koordinēšanai. Viens no tā darbības virzieniem — darba grupu organizēšana, pulcējot līdzīgi domājošus cilvēkus ar mērķi kopējiem spēkiem uzlabot dzīvi.
Nozīmīgs bija projekts grūtībās nonākušo saimniecību riska mazināšanai. Lai arī finansiāli tas neko nedeva, bet speciālista padoms, izvērtēšana un ieteikumi ir daudz noderīgāki par pāris tūkstošiem latu.
Lai arī bija grūtības, sešas Aizkraukles puses saimniecības pieteicās Eiropas struktūrfondu projektiem. Lielākie sarežģījumi, kurus zemnieku saimniecībām vajadzēja atrisināt, — norēķināšanās par ārējiem pakalpojumiem. Lai arī cik problemātiski būtu, svarīgi ir nepieļaut domu, ka vairāk nav spēka. Kopā strādājot risinājumu var rast.
