Galvenais — visām problēmām atrast iemeslu, un tad dzīve kļūs mierīgāka — par to pārliecināts Eināra kungs un savā atklājumā puspajokam, pusnopietni dalījās arī ar “Staburagu”.
— Manas problēmas radās brīdī, kad televīzija sāka raidīt ciparu jeb digitālajā apraidē. Kādus tik dekoderus neizmēģināju, bet tiem allaž radās kāda vaina. Vai ik pārdienu kāpu uz jumta regulēt antenu, saucu meistarus, bet nekā. Vājš signāls — tāds bija speciālistu vērtējums. Bet es taču bez televizora kā bez rokām. Tomēr labāks par sievu — pretī nerunā un naudu neprasa.
Vienvakar, kad televizors atkal nerādīja, laiku īsināju, skatīdamies pa logu. Redzu — kaimiņiene kaut kā dīvaini ap manu sētu ložņā. Vēlāk gāju skatīties — kur gājusi, tur balta taciņa palikusi, it kā milti izkaisīti. Pagaršoju. Tas bija sāls. Citai gan viņas vecumā smiltis birst. Toties tagad esmu mierīgs. Acīmredzot kaimiņiene manam televizoram lāstu uzlikusi. Ticiet vai ne — kā sāli saslaucīju un iebēru viņas dārzā, televizors vairs neniķojas, — smiedamies saka Eināra kungs.
